Uz saturu

Covid‑19 krīze: jau otro gadu skolās ir samazinātais porciju skaits

2021. gada 19. decembrī 8:00

Latvijā rit jau otrais mācību gads kopš lielā daļā Latvijas skolu mainīta audzēkņu ēdināšanas kārtība, proti, lai mazinātu pulcēšanos un ar tiem saistītos Covid-19 riskus, bērnus skolās jau otro mācību gadu baro tikai ar pamatēdienu, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Skolēnu pusdienu ēdienkartē, ko regulē Ministru kabineta noteikumi, ierasti bijis jāiekļauj divi ēdieni un visbiežāk tas bija pamatēdiens un zupa. Tomēr jau pandēmijas sākumā tika nolemts ļaut porciju skaitu samazināt, proti, skolēnus drīkst barot tikai ar pamatēdienu, palielinot gan tā uzturvērtības.

Maija Ceruka
Veselības ministrijas vecākā eksperte

"Tas sākums visam šim ir izglītības iestāžu ēdinātāju norāde uz to, ka viņi saskata problēmu tajā, ka būtu problemātiski nodrošināt skolēnu plūsmas tad, kad tiek pasniegti divi ēdieni."

Paši ēdinātāji tagad saka – bez šādām izmaiņām daudzas skolas pandēmijas laikā būtu palikušas bez ēdināšanas.

Ilona Dreimane
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve

"Šī viena porcija ēdiena ir tas, kas mūs mazlietiņ glābj šajā situācijā darbaspēka trūkuma dēļ. Jo tas nozīmē, ka ir gan mazāk jāgatavo, gan ir mazāk trauki jāmazgā. No tīri tāda finansiālā viedokļa, tas mums ir pat neizdevīgāk. Jo zupa tiek gatavota no lētākiem produktiem un, noņemot šo zupu no ēdienkartes, tas nozīmē, lai mēs varētu nodrošināt uzturvērtības, mums ir jāpalielina otrā ēdiena porcija."

Bet, vai šādā situācija zaudētāji nav arī bērni? Ēdinātāji ir pārliecināti, lai vai kā, bet tie var visas nepieciešamās uzturvielas salikt arī vienā pamatēdiena porcijā. To, ka bērni būs paēduši arī bez zupas, saka arī bērnu uztura speciālistie, vienlaikus norādot –  ilgstoši palikt pie samazinātā porciju skaita gan nebūtu vēlams.

Lizete Puga
BKUS uztura speciāliste

"Lielākoties tas ir stāsts par daudzveidību. Jo pielikt tad mēs varam ar maizi, varbūt ar saldu dzērienu un tās nav tās lietas, kuras būtu būtiski ēdienreizei pielikt papildus. Zupa lielākoties skolās bija tāds, kā dārzeņu avots, jo tur bija dārzeņi, buljons, tad varēja uzņemt šos ūdenī šķīstošos B vitamīnus un arī papildu šķidrumu diezgan labi."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus, pasniedzot vienu porciju, Veselības ministrija cerēja arī samazināt drūzmēšanos ēdnīcās un iespējamos infekcijas izplatības riskus. Vai tas tiešām ir izdevies, vērtēt sarežģīti gan skolām, gan pašai ministrijai.

Ernests Sviklis
Rīgas 64. vidusskolas direktors

"Man ir dalītas jūtas šajā jautājumā. Es domāju, ka zupas bērniem vajag gan no pieraduma, gan veselības viedokļa, ņemot vēl vērā, ka ļoti liela daļa bērnu viņas arī labprāt ēd. Bet pašreizējos apstākļos, kad mums vajag to ātrumu un plūsmu nesaskaršanos, es gribētu teikt, ka šis mērķis ir sasniegts."

"Mums nav informācijas, cik lielā apmērā šis punkts skolās tiek izmantots, jo, kā es minēju, tas ir tikai tādiem gadījumiem paredzēts, kad citādāk nav iespējams nodrošināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus," pauda Ceruka.

Veselības ministrijā norāda, visticamāk, nemainīga pusdienošanas kārtiba  – ar vienu porciju – paliks līdz šā mācību gada beigām. Tālākais jau būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas septembrī.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm