CSP: Pašreizējais jaundzimušo skaita kritums ir sekas 1990. gadu sākumam

Pēdējos piecus gadus jaundzimušo skaits Latvijā pakāpeniski slīd zem 20 000 atzīmes, un pērn pasaulē nākuši vien nedaudz virs 17 000 mazuļu. Dzimstības kāpumi un kritumi gan ir viļņveidīgi – tā, piemēram, pozitīvas tendences bija vērojamas gan ap 2008., gan 2016. gadu.

"To, protams, rada visas šīs krīzes jeb to vilni rada tie labākie dzīves apstākļi, tātad kaut kas ir uzlabojies un ģimene saprot – jā, varam, par bērnu domāt, tad kā ir krīze, tad ir kritums. Tāpat bija 1990. gadu sākumā, kādēļ bija tā lielā bedre, jo ļoti pasliktinājās dzīves apstākļi," CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

1990. gadu sekas redzamas šobrīd – ņemot vērā milzīgo dzimstības sarukumu pirms trim desmitgadēm, šobrīd vienkārši neesot pietiekami daudz sieviešu reproduktīvajā vecumā. Vienlaikus arī gados, kad dzimstība iet uz augšu – mirušo vienalga ir vairāk, līdz ar ko kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk jau kopš neatkarības atjaunošanas. Eksperti gan mierina – identiska situācija ir daudzviet pasaulē.

"Tā tas ir arī citās attīstītajās valstīs, tā tas ir Eiropā. Turklāt Latvijā dzimstības rādītāji ir augstāki nekā vidēji Eiropā. Ļoti augsta dzimstība – tā ir Āfrika, Āzija, bet ne attīstītās valstis, sevišķi ne Eiropas valstis," norāda CSP pārstāve.

Demogrāfi arī skaidro – ja iedzīvotāju skaita samazinājums ir mērens, bez straujiem kritumiem – tā neesot nekāda katastrofa.

"ES valstis, Igaunija, Ziemeļmaķedonija, Slovēnija, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks. Vai tad tāpēc viņi ir nelaimīgāki, vai dzīvo sliktāk? iedzīvotāju skaits pats par sevi jau nav tāds laimes rādītājs," Latvijas Universitātes profesors un demogrāfs Juris Krūmiņš.

Baltijas mērogā vislabāk veicas Igaunijai – tur, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu, dzimstība ir visaugstākā. "Tā galvenā atšķirība – viņiem tā ieņēmumu daļa, ja rēķinām iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, ir augstāka. Šobrīd tendences viņiem ir labākas, bet tā nav katastrofa, es domāju, ka mēs varam viņus gan panākt, gan apsteigt un Latvijai ir visi resursi, lai mēs nebūtu sliktāki par igauņiem," saka Krūmiņš.

Iemeslus arvien mazākam jaundzimušo skaitam eksperti min dažādus – daļu sabiedrības attur sociālā situācija un atbalsta trūkums no valsts. Taču būtisks faktors ir arī vērtību maiņa – šobrīd cilvēki sākotnēji izvēlas iegūt izglītību un labu darbu, un tikai pēc tam domā par pēcnācējiem.

Eksperti ir pārliecināti, ka šogad jaundzimušo skaita pieaugums nav gaidāms, taču nav izslēgts, ka tuvāko pāris gadu laikā situācija jau atkal varētu nedaudz uzlaboties.