Dailes teātris samazina štatu. Ko darīs citi?
Šonedēļ nelielu skandālu kultūras aprindās izsauca Dailes teātra aktrises Leldes Dreimanes videoieraksts, kurā viņa pauda, ka vairāki aktieri, arī viņa pati, no teātra tiek atlaisti. Tas tiek skaidrots ar teātra budžeta apcirpšanu. Savukārt Kultūras ministrija norāda, ka valsts dotācija visām ministrijas kapitālsabiedrībām – teātriem, muzejiem, bibliotēkām – samazināta, lai rastu papildu finansējumu aizsardzības mērķiem. Kā iztrūkumu kompensēt – tas ir pašu teātru ziņā.
Kultūras ministrija kopējie tēriņu samazinājumi ir gandrīz trīs miljoni eiro – šo naudu izdevās iegūt, samazinot valsts dotāciju kapitālsabiedrībām – tajā skaitā teātriem, operai, muzejiem un bibliotēkām.
Vislielākais dotāciju samazinājums ir Dailes teātrim, proti, mērķdotācija samazināta par 276 000 eiro. Tam seko Nacionālais teātris un Jaunais Rīgas teātris – katram šogad bijis jārēķinās ar 200 000 eiro iztrūkumu.
"Runājot tieši par teātriem, tās ir valsts kapitālsabiedrības un budžeta plānošana un personāla jautājumi, tātad veids, kā viņi atrisinās šo dotāciju samazinājumu, ir viņu pašu ziņā."
Kā norāda Jaunajā Rīgas teātrī – valsts dotācija veido aptuveni 30% no teātra paša ieņēmumiem, šīs dotācijas samazinājums vēl par 200 tūkstošiem būs jūtams, taču nekādus radikālus lēmumus, tas neprasīšot.
"Tas samazinājums ir apmēram 3% no mūsu kopējā budžeta. Tas nav kritiski. Jebkurš uzņēmuma vadītājs to var izbalansēt, un tas ir izdarāms. Mums tas nebūs saistīts ne ar kādām strukturālām izmaiņām. Mēs kaut ko nenopirksim, kaut ko ietaupīsim, kaut ko drusku no izrāžu budžetiem pieregulēsim, varbūt būs par kādu iestudējumu mazāk; no tiem, kas ir mūsu valdes pasūtījums. Tiksim galā!"
Savukārt, Latvijas Nacionālais teātris 200 tūkstošu eiro iztrūkumu, kas radies samazinoties valsts dotācijām, plāno segt, kāpinot pašu ieņēmumus un atsakoties no remontiem.
"Galvenokārt tas tiks sasniegts, iespēju robežās palielinot gada laikā nospēlēto izrāžu skaitu. Tas teātrim dos iespēju piesaistīt vairāk skatītāju un nodrošinās papildu biļešu ieņēmumus. Vēl aptuveni 100 000 eiro plānojam ietaupīt, atsakoties no plānotajiem ilgtermiņa ieguldījumiem teātra ēkas remontdarbos un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanā."
Šajā sezonā teātris īstenos jau iecerētos jauniestudējumus, un izmaiņas aktieru ansamblī šosezon nav plānotas. Savukārt, Dailes teātris, kam jārēķinās ar gandrīz 280 tūkstošu iztrūkumu, jau atlicis daļu no iecerētajiem jauniestudējumiem.
"Es nevaru teikt, ka Dailes teātrim iet slikti, tas būtu melots. Mums iet labi. Principā iet labi. Biļešu tirdzniecība ir laba, kopējā izrāžu bilance ir ļoti pozitīva. Es nevaru sūdzēties, bet būtu bezatbildīgi vienlaikus nedomāt, kā strādāt ekonomiskāk. Līdz ar to, protams, ka mums ir plāns, un viena no plāna sastāvdaļām ir pārskatīt štata noslodzes."
Dailes teātris likvidējis septiņas aktieru štata vietas, no tām trīs jau bija vakantas. Kā norāda Žagars, Olga Dreģe un Lidija Pupure šoruden pašas izteikušas vēlmi strādāt ārštatā, bet aktrisie Leldei Dreimanei pāriet uz ārštatu ticis piedāvāts mazās slodzes dēļ. Lielākā darbinieku samazināšana notikusi, atsakoties no 16 teātra apkopējām.
"Izrādās, ka privātuzņēmējs to var. Nu vismaz iepirkuma rezultāti par to lieciena, ka to var izdarīt par 100 000 lētāk. Tas nozīmē, ka privātuzņēmēju efektivitāte šajā gadījumā ir lielāka, un tāpēc mēs ārkārtīgi nopietni tagad ļoti daudz pakalpojumus izvērtējam. Vai mums vajag štata darbiniekus konkrētos pakalpojumos. Vai mums vajag šujmašīnu mehāniķi? Vai mums nav vienkāršāk paņemt ārpakalpojumu? Paradoksālā kārtā – bieži izrādās, ka vienkāršāk ir rīkoties šādi."
Valsts dotāciju samazinājums skar arī teātrus reģionos. Tā, piemēram, Valmieras drāmas teātra budžets šogad ir par 44 000 eiro mazāks.
"Milzīgs tas nav, bet nu tas ir apmēram viena jauniestudējuma cenā. Un skaidrs, ka tas nozīmēs divus ceļus – vai nu samazināt jauniestudējumu skaitu, jo mēs esam nolēmuši. Mēs šobrīd esam tādā jaudā, ka cilvēkus atlaist vai kaut kā samazināt štatus mēs nevaram atļauties. Jāmeklē vēl kādi atbalstītāji katram jauniestudējumam, lai mēs varētu saglabāt un necelt tās biļešu cenas."
Kopumā visi teātri norāda, ka biļešu cenu celšana, kaut vai nedaudz – par dažiem eiro – tomēr būs neizbēgams sols tuvākajā nākotnē. Arī Kultūras ministrijas aprēķini, samazinot dotācijas teātriem, balstījās aptuveni uz divu eiro papildu ieņēmumiem par katru biļeti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
