Mans iekšējais pārsteigums laikam ir par to, ka tik sašķelta sabiedrība tomēr ir, jo es dzīvoju mazliet tādā integrētākā vidē."
Arī Didzis ir apbēdināts, ka tiek pieļautas aizliegtas lietas: "Ziniet, diezgan skumji, ja reiz ir teikts, ka pie uzvaras pieminekļa mēs nesvinam 9. maiju, nu tad nesvinam. Ja mums kaut ko aizliedz ar likumu, tad nedrīkst to darīt, un kāpēc tiek pieļautas lietas, un par ko tad mēs beigu beigās runājam šodien."
"Man šausmīgi sāp sirds. Par to, ka mūsu mīļajā zemē notiek šādas lietas, ka daļa no tā atrodas tur, kur mēs dzīvojam."
Lielākoties uzrunātie gan pauda, ka likumsargi, viņuprāt, savu darbu veikuši profesionāli un pēc iespējas izvairoties no konfliktiem, kas bijis pareizi. Daudzi arī atzina, ka no šiem notikumiem cenšas norobežoties un tiem līdzi neseko. Savukārt krievvalodīgie vai nu runāt negribēja, vai arī pauda viedokli, ka situācija saasinājusies tāpēc, ka aizvāktas 9. maijā noliktās puķes.
"Es domāju, ka nekas tāds nebūtu noticis, ja neaizvāktu ziedus. Tas būtībā bija vandalisms, jo iepriekšējos gados viņi nevienam netraucēja, viņi stāvēja veselu nedēļu mierīgi. Droši vien tas viss notiek tāpēc, ka Ukrainā ir karš un visi vaino Putinu, bet mums gar to ir maz daļas, mēs dzīvojam savā valstī."
Arī Ņina uzskata, ka ziedu aizvākšana nebija pareizākais lēmums: "Tas ir ļoti sarūgtinoši tiem, kuri centās, gāja turp tās puķes nolikt, jo tā jau nebija nekāda kaitniecība. Protams, tas, kas notiek Ukrainā, mums visiem to ir ļoti grūti sagremot un pieņemt. [Ko domājat par to, ka vakar nāca cilvēki ar Krievijas karogiem, dziedāja Krievijas himnu? – red.] Nu, ja reiz ir aizliegts, tad nevajadzēja to darīt. Mēs taču dzīvojam valstī, kurā ir jāpakļaujas likumiem."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
