Saeimā gaidāms pamatīgs cīniņš par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā. Arodbiedrības jau runā par protesta akcijām.
Latvijā Darba likuma grozījumi, kas nav tehniski pēc būtības, allaž nākuši smagi. Konkrētais tiesību akts idejiski līdzsvaro darba devēju un strādājošo intereses, un abām šīm grupām, tā teikt, spēcīga aizmugure – uzņēmēju organizācijas no vienas puses, arodbiedrības – no otras.
Pagājušajā nedēļā uz valdības darba galda vērienīgas šī regulējuma izmaiņas un smagas sarunas.
Piedāvājums neapmierināja uzņēmējus. Domas dalījās dažādām arodbiedrībām, šķelšanās pat politiski.
ZZS labklājības ministrs Reinis Uzulnieks virzīja grozījumus, lai vienlaikus panāktu pretim komersantiem un veicinātu strādājošajiem izdevīgu darba koplīgumu slēgšanu. Tikmēr šī paša politiskā spēkā ekonomikas ministrs Viktors Valainis sola rosināt savus priekšlikumus konkrēti uzņēmēju atbalstam.
"Es, protams, nevaru piespiest ministrus vienoties par kādu citu kompromisu, kas palīdzētu ar šo tikt uz priekšu," atzīst premjere Evika Siliņa ("Vienotība").
Apkopojot gan jau ietvertos grozījumus, gan vēl tikai sagaidāmos, potenciālo pārmaiņu tvērums plašs – iespēja vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot nostrādājamo stundu skatu, skar arī iespējas atkāpties no koplīguma, samaksas darbiniekam dīkstāvē. Tāpat vēl divi ļoti strīdīgi punkti – iespēja koplīgumā samazināt piemaksu par virsstundu darbu, kā arī iespēja vieglāk atlaist darbinieku, kurš ir arodbiedrībā.
Nespējot panākt vienotu redzējumu, valdība beigu beigās izšķīrās par samērā netipisku soli. Vienkārši aizsūtīt konkrēto, īsti nevienu neapmierinošu likumprojektu uz Saeimu, lai izcīnās tur. Tas gaidāms jau drīzumā. Nākamnedēļ sākas Saeimas rudens sesija, arodbiedrības jau sākušas staigāt pa parlamenta frakcijām, aizstāvot savu pozīciju.
Skarba kritika par Ekonomikas ministrijas sagaidāmajiem rosinājumiem ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.
"Pārstāvēs burtiski un vienkārši tikai darba devēju intereses. Un tiks īstenoti šie priekšlikumi vēlāk uz darbinieku un viņu ģimeņu budžeta un maciņa interešu rēķina," atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. "Arī to darīsim zināmu visai sabiedrībai gan tagad, gan arī pēc tam, pirms Saeimas vēlēšanām."
Savukārt Darba devēju konfederācijā uzsver, ka pašreizējais regulējums ir novecojis gan saistībā ar ierobežojumu atlaist arodbiedrības biedru, kur Latvija palikusi pēdējā Eiropas Savienībā ar šādu normu, gan saistībā ar virsstundu piemaksām.
"Šāds regulējums 100% apmērā ir saglabājies tikai Krievijā un Baltkrievijā. Dārgs un nefunkcionējošs mehānisms nestimulē vai nemotivē nedz to, ka darba ņēmējs saņem pienācīgu atalgojumu, nedz to, ka šī darba laika uzskaite tiek veikta korekti."
Arī uzņēmēju organizācijā atzīst – priekšā spraigas diskusijas Saeimā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
