Darba devējus aicina pieņemt darbā reiz sodītus cilvēkus, tomēr uzņēmēji bažīgi par riskiem
Valsts mēroga projektā "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" palīdzēt paredzēts vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku, lielākoties tiem, kuri sodu izcietuši vienreiz, piemēram, par braukšanu reibumā, zādzībām vai citiem mazāk smagiem pārkāpumiem.
"Protams, ir arī ļoti daudz stereotipu. Šie cilvēki, kuri atgriežas darba vidē jau pēc soda izciešanas, protams, ka kaut kādā ziņā ir tādi, pret kuriem nepieciešama kāda īpaša attieksme, tāpēc ir šīs psihologu konsultācijas, arī brīvprātīgo iesaiste. Ir svarīgi, ka darba devēji atsaucas, ka viņi paskatās uz šiem cilvēkiem kā labu resursu, kurš var viņiem palīdzēt attīstīt savus uzņēmumus."
Lai šo ceļu atvieglotu, reiz sodītajiem tiek nodrošinātas psihologu konsultācijas, brīvprātīgo un Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsts. Savukārt uzņēmējiem pieejams finansējums mācībām un konsultācijām, kā arī profesionāļu iesaiste, lai mazinātu potenciālos riskus un veidotu abpusēju uzticēšanos darba integrācijas procesā.
"Protams, ka visiem šiem noziedzīgiem nodarījumiem ir sabiedriskā bīstamība, bet mēs tomēr vēlamies, lai cilvēki, izciešot sodu, pirmkārt, nožēlotu izdarīto un arī viņi spētu, un viņiem ļautu, ka viņi sāk jaunu dzīvi."
Darba devēji joprojām ir piesardzīgi – pagaidām tikai 10% no viņiem devuši iespēju kādam no probācijas klientiem. Vairāk nekā trešdaļa uzņēmēju bažījas par riskiem, taču atzīst – ja būtu lielāka informācija un savstarpēja izpratne, uzsākt šādu sadarbību būtu vieglāk.
"Gandrīz visi darba devēji uzskata, ka par šādu iespējamu sodāmību būtu viņiem jāzina, līdz ar to tas labāk ļautu sagatavoties izaicinājumiem, kas stāv priekšā – tas attiecas gan uz darba vidi, gan uz potenciālām attiecībām ar citiem ņēmējiem."
Lai gan probācijas dienests sniedz atbalstu un palīdz sagatavot klientus darbam, uzņēmēji sagaida arī skaidrus mehānismus, kas palīdzētu mazināt iespējamos riskus un atvieglotu pāreju.
"Bieži vien tiek runāts par kompensācijām, par finansiālu atbalstu, par citām, bet viens pats šāds atbalsts diez vai veicinās šo cilvēku integrāciju sabiedrībā, darba vidē."
Šim mērķim paredzēts vairāk nekā 3,3 miljonu eiro liels finansējums. No tā lielāko daļu sedz Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, bet pārējo – valsts budžets. Projekts ilgs līdz 2028. gada janvārim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
