Daudzi joprojām milzu summas glabā "zeķē"; arvien biežāk izkrāpj arī mājokļus
Pērn telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem nozaguši vismaz 24 miljonus eiro, secina valsts policija. Finanšu nozares asociācija, pētot situāciju, pauž izbrīnu, cik daudz iedzīvotāju mājās "zeķē" glabā skaidru naudu, jo tieši lielas skaidras naudas summas krāpnieki visbiežāk arī izzog, izmantojot viltus zvanus un emocionālu spiedienu. Policija norāda, ka nereti cilvēki, īpaši seniori, paši nodod naudu noziedznieku kurjeriem vai nosūta to ar pakomātiem.
Pētot telefonkrāpnieku aktivitātes policisti secina, ka Latvijas iedzīvotāji mājās skaidrā naudā glabā milzu summas, ko labprātīgi atdod noziedzniekiem.
Finanšu nozares asociācija ziņo, ka no Latvijas četrām lielākajām bankām pagājušajā gadā izdevies novērst krāpšanas mēģinājumus vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā.
Asociācijā norāda, ka, neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, iedzīvotāju zaudējumi joprojām saglabājas augsti – vidēji ap vienu miljonu eiro mēnesī. Lielākās naudas summas iedzīvotāji zaudē, uzķeroties uz telefonkrāpniecības shēmām. Pēc finanšu asociācijas datiem pērn Latvijā 4 lielāko banku klientiem izkrāpti 12,2 miljoni eiro. Policijā saka – nepilni 24 miljoni. Tātad, teju divreiz vairāk.
"Interesants paradokss, skatāmies nozares datus, tā summa ir mazāk nekā iepriekšējos gados, esam nosargājuši vairāk nekā izkrāpts. Skatāmies policijas statistiku dati atšķiras par 10 miljoniem. Skaidrojums: mēs apkopojam 4 lielāko banku datus, policija apkopo visus iesniegumus. Tas parāda, ka ir ļoti daudz skaidras naudas sabiedrībai zeķē un liela daļa ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuros turam līdzekļus."
Un bieži ir gadījumi, kad cilvēki – lielākoties seniori – paši labprātīgi nodod noziedznieku kurjeriem sainīšus ar skaidru naudu, vai arī ievieto naudu paciņās un nes nodot uz pakomātiem, nosūtot tos krāpniekiem.
Visbiežāk sastopamie telefonkrāpšanas veidi ir viltus zvani it kā komunālo pakalpojumu -"Latvenergo", "Elektrum", "Enefit", "Sadales tīkla" – sniedzēju vārdā, tā dēvētie "šoka zvani" it kā no radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumiem, viltus zvani it kā no mobilo sakaru operatoriem un viltus zvani it kā no Valsts policijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm.
"Krāpnieki jau sāk izsūtīt informāciju no VID par nodokļu atgūšanu gan e-pastos, gan īsziņās. Stop! Pārbaudām informāciju, sazināmies ar VID un atceramies, ka tas termiņš pat nav sācies."
Noziedznieki visu laiku izdomā jaunas leģendas un stāstus, kā ievilināt savās shēmās upurus.
"Runājot par jauniem trendiem, aktuāli ir zvanīšana un uzdošanās par VSAA darbiniekiem, "pensiju pārrēķini" nodokļu atmaksa, mans ieteikums – ja ar jums sazinās "valsts institūcija" lūdzu beidziet sarunu, piezvaniet paši un izrunājiet visu ko jāizrunā."
Policija brīdina, ka noziedznieku izmantotās metodes kļūst arvien sarežģītākas, un līdztekus telefonkrāpšanai un investīciju krāpšanai aizvien biežāk tiek konstatēti krāpnieciski nekustamā īpašuma darījumi, kuru rezultātā cilvēki zaudē gan mājokļus, gan ietaupījumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
