Daudziņas atmiņu darbs "Bērnudienas komunālijā" kļuvis par pēdējo septiņu gadu lasītāko grāmatu Latvijā
Zane Daudziņa ar atmiņu darbu "Bērnudienas komunālijā" šobrīd ir lasītākā pašmāju autore. Grāmatai, kas ar bērna acīm stāsta par dzīvi padomju laika komunālajā dzīvoklī, izdevies apsteigt pat erotisko grāvēju – iepriekšējo Latvijas dižpārdokli. Ar runas pedagoģi, aktrisi un rakstnieci Zani Daudziņu tikās TV3 Ziņu žurnāliste Evita Januškeviča.
Ar Zani Daudziņu tiekamies saulainā rītā galvaspilsētas centrā kafejnīcā "Zvaigzne", kura atrodas blakus grāmatnīcai. Tur pagaidām nav atrodams neviens viņas grāmatas "Bērnudienas komunālijā" eksemplārs – visi ir izķerti!
"Mani piemeklēja teju sirds klauves aiz saviļņojuma un tādas uzmanības."
Šomēnes līdz ar papildu druku "Bērnudienām komunālijā" tiks sasniegta 17 tūkstošu tirāža, apsteidzot pirms septiņiem gadiem tapušo dižpārdokli – Karīnas Račko "Saplēstās mežģīnes". Turklāt varētu būt, ka atmiņu stāsts sasniegs arī 20 tūkstošu tirāžu.
Ziemassvētku priekšvakarā ar sajūsmu par aktrises gara darbu un ieteikumu to izlasīt ikvienam sociālajos medijos dalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Pēc šī ieraksta feisbukā grāmatu, man šķiet, vispār vairs nevarēja dabūt. Es patiešām ārkārtīgi sapriecājos, jo tas bija nudien īpaši. Es mēģinu ar to sadzīvot ar skaidru prātu, jo saprotams, ka tas nedabīgi ceļ gaisā un liek domāt, ka ir noticis nez kas īpašs, bet patiesībā tā gluži vienkārši ir tāda kā liecība par manu laiku."
To, ka aktrise rakstīs grāmatu par savu bērnību, viņa zinājusi jau sen, bet nav domājusi, ka tas notiks tik drīz.
"Šķita, ka sagaidīšu savas vecumdienas, tad jau lēnā garā. Un tad kara kontekstā vienu brīdi šķita, ka varbūt šīs arī ir manas vecumdienas – tie biedējošie globālie foni, diendienā mainoties, liek domāt to, ka varbūt nudien tas laiks ir ļoti ierobežots, un tā tas arī ir, jo mēs jau neviens nezinām, cik lemts."
Autore saņem dažādas garākas vai īsākas vēstules un audio ziņas no cilvēkiem, kuri grib padalīties, grib pateikt paldies un izstāstīt savu pieredzi, šādi stāsti aktrisi saviļņo un aizkustina ik dienu. Ir daudz bilžu, ko lasītāji ar grāmatu rokās sūta no visdažādākajām pasaules malām – zem palmas okeāna krastā vai Parīzē pie Eifeļtorņa.
"Tas tapa ļoti godīgi, tas tapa ar sajūtu, ka man jānoraksta šī pieredze no sevis nost un ar to jādalās. Ja tas ir izrādījies cilvēkiem vajadzīgs un izrādījies, ka tā ir atslēdziņa uz viņu pieredzi, uz viņu bērnību, tad es varu tikai jūsmot. Vispār šī grāmata ir mans absolūti vienīgais darbs manā mūžā, ar ko es esmu mierā."
Neilgi pēc mūsu sarunas grāmatnīcā aktrisi ierauga kāda lasītāja – viņai gan rokās cita autores grāmata, un Zanei Daudziņai tādas kopumā ir jau piecas, un arī uz tās tiek lūgts autogrāfs.
"Bērnudienas komunālijā" ar mazās Zanes acīm ielūkojas komunālā dzīvokļa sadzīvē, kur viens otram līdzās savu ikdienu un sapņus dala dažādi cilvēki. Autorei, kas tolaik bija maza meitene, arī balstoties savas mammas stāstītajā, izdevies atdzīvināt tā laika atmosfēru, atklājot gan siltumu un humoru, gan dzīves pārbaudījumus.
Tieši šī ēka skolas ielā, kādreizējā Upīša ielā, Zanes Daudziņas grāmatā atdzīvojas kā spilgts atgādinājums par komunālajiem dzīvokļiem padomju laikos. Iespējams, šī ēka glabā vēl daudz neizstāstītu stāstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
