Daugavgrīvas cietoksnim meklē jaunu saimnieku
Līdzšinējais Daugavgrīvas cietokšņa apsaimniekotājs – uzņēmums "Possessor" – meklē teritorijai jaunu saimnieku, valsts nolēmusi cietoksni paturēt sev un tagad tiek meklēta iestāde, kas par to uzņemtos atbildību, vēsta TV3 Ziņas.
Jau pārdesmit gadus Daugavgrīvas cietoksnis ir bijušās privatizācijas aģentūras, tagad uzņēmuma "Possessor" pārziņā. Sākotnēji teritoriju gribēja nodot privatizācijai, bet vēlāk nolemts to atstāt valstij, tādēļ tagad tiek meklēts jaunais saimnieks.
"Līdz ar to mūsu funkcija ir beigusies. Mums ir jāatdod atpakaļ – vai tā ir Aizsardzības ministrija, vai Rīgas dome, vai "Valsts nekustamie īpašumi", vai Finanšu ministrijas personā un var to attīstīt. Jo mūsu uzņēmums ir ar noteiktām deleģētām funkcijām un tie ir vairāk vai mazāk ar privatizāciju saistītie nekustamie īpašumi."
Pieteikties uz īpašumtiesībām piedāvā arī Rīgas domei un domnieki beidzot sākuši šo jautājumu apspriest. Līdz šim teritorijā saimniekojusi Bolderājas apkaimes iedzīvotāju grupa, kas tur grib redzēt jūras muzeju, kā arī festivāla "Komēta" organizatori.
"Mūsu vīzijas ir vairāk veidotas tieši uz pasākumiem – kultūras pasākumiem un jauniešu iesaisti. Cietoksnis ir perfekti piemērots liela izmēra publisku pasākumu rīkošanai."
"Šo muzeju esam gatavi veidot mēs paši. Mēs gribam darīt tieši to pašu, ko visi normāli muzeji – saglabā, pēta un dažādās ekspozīcijās un izstrādēs interpretē. To mēs darītu caur projektu finansējumu," norāda biedrības "Bolderājas grupa" projektu vadītāja Sandra Jakušonoka.
Potenciālu teritorijai redz arī pašvaldības departamentos.
"Vai tas būtu kāds no mūsu kultūras centriem, kas tur pieliktu savus spēkus, vai tā būtu Bolderājas mūzikas un mākslas skola, vai tas ir konkurss radošiem kvartāliem, kur arī "Komēta" ir atbalstīta. Varianti, kā to kultūras procesu nodrošināt, ir."
Lai gan iesaistītie tur redz potenciālu gan Jūras muzeja izveidei, gan dažādu pasākumu rīkošanai, cietokšņa teritorijas sakārtošana prasa lielus ieguldījumus. Tas arī ir galvenais jautājums – kur ņemt naudu un kura iestāde būs atbildīgā par procesa virzību.
"Ir skaidrs, ka šis lēmums jāvērtē kontekstā ar citu kultūrvēsturisku objektu apsaimniekošanu un jāņem vērā arī pašvaldības finansiālās iespējas."
Aktīvisti gan vērš uzmanību – no pašvaldības neviens uzreiz neprasa miljonus. Biedrības būtu gatavas pašas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu vai meklēt līdzekļus citur – ja tikai dome sākotnēji atbalstītu kaut ar mazumiņu.
Pie gala lēmuma domnieki vēl nenonāca, solot painteresēties par to, cik līdz šim izmaksājusi teritorijas uzturēšana. Pēc tam diskusijas sola turpināt, lai gan jau tagad ir skaidrs – ātrs lēmums nav sagaidāms. Jāatgādina gan, ka Latvija ir vienīgā valsts pie Baltijas jūras krastos, kurai nav sava jūras muzeja un ideju par tāda izveidi ne tikai atbalsta vietējie, bet jau 2003.gadā piedāvāja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).
To, ka mums lieti noderētu pašiem savs Jūras muzejs, apliecina arī aizvadītā nedēļas nogale, kad vētra Rīta Buļļu pludmalē izskaloja kārtējo vēsturisko vraka fragmentu. Diemžēl nedēļas laikā uzradās arī vandāļi, kas vēsturisko atradumu sabojājuši, jo nebija neviena, kas par to parūpētos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
