Daugulis: Sabiedrības satraukums ir pilnīgi pamatots
Šonakt Donalds Tramps paziņoja par militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai, šādi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju. RSU docents, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Daugulis TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka sabiedrība šobrīd ir satraukta un tam ir objektīvs pamats. "Amatpersonām jānāk un jāsniedz sabiedrībai priekšstats," viņš sacīja.
"Mēs redzam, ka tiek izdarīts spiediens. Tā ir atsevišķa daļa no kopējām sarunām. Mēs arī redzam, ka situācija mainās strauji. Taktiskas kustības no Trampa vēl ir sagaidāmas, bet ir grūti konkrēti prognozēt, ko tieši mēs no viņa varam sagaidīt. Sabiedrības satraukumam ir objektīvs pamats. Mūsu amatpersonām būtu jāiziet no īsu "X" ierakstu formāta un daudz garākos formātos jāskaidro sabiedrībai notiekošais, un kādas ir mūsu kā valsts intereses. Krīzēs un konfliktos svarīgi ir katram zināt savu vietu un darāmos darbus, bet es šobrīd esmu šaubīgs par to, vai visos līmeņos – pašvaldību un valsts – šī skaidrība ir klātesoša."
Tramps uzskata, ka ir vienīgais, kurš spēj atrisināt šo konfliktu, tomēr situācija mainās – mēs redzam, ka sarunām aktīvi pieslēdzas arī citas Eiropas lielvalstis, piemēram, Lielbritānija un Francija, norāda Daugulis. "Trampa uzvārds vairs nav vienīgais, parādās arī citi līderi," viņš sacīja.
Tomēr Daugulis atgādina, ka paziņojumi par palīdzības pārtraukšanu Ukrainai izskanējuši jau kādu laiku, līdz ar to šāds lēmums nebūt nav pārsteigums. "Šis paziņojums nav pārsteigums, par to tika runāts jau iepriekš. Šobrīd notiek sarunu process, kurā tiek meklēti pašpozicionējumi."
Pagājušās nedēļas nogalē notika Zelenska un Trampa tikšanās Baltajā namā. Tā beidzās ar neparakstītu vienošanos par derīgajiem izrakteņiem un faktiski – skandālu. Tramps un viņa viceprezidents Venss visādi pazemoja Zelenski un beigās apsūdzēja tajā, ka viņš ir tas, kurš nevēlas mieru.
"Savstarpējā ietekmēšana diplomātiskajā telpā, kad ieslēdzas kamera, nav nekas jauns. Šī eskalācija ir daļa no iepriekšējo divu nedēļu saspringtības. Abas puses bija iespīlējušās savos saukļos – Tramps gāja ar uzstādījumu "Amerika pirmajā vietā", savukārt Zelenskis ar "Ukrainas intereses pirmajā vietā". Vienā telpā atradās lielas personības, un tas pielaida uguni pakulās. Tramps šobrīd uzmet lūpu uz Eiropu un NATO, bet Eiropai šādas privilēģijas nav – mums ir jāstiprinās un jāatjauno transatlantiskās attiecības. "
Šobrīd Eiropas valstis šādā vai citādā formātā sazinās, tiekas teju katru dienu. Šķiet, ka vismaz iecerēs Eiropa ir mobilizējusies. Darbos – atsevišķas valstis jau paziņoja par aizsardzības budžetu celšanu, taču joprojām tikai četras NATO Eiropas valstis aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no IKP (Polija, Latvija, Igaunija un Grieķija). "Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet, ka visam jānotiek uz 100% un "ja visi, tad visi", bet sarežģītos apstākļos mēs diez vai varēsim runāt par viennozīmīgu Eiropas nostāju un mērķi, uz kuru iet. Svarīgākais, ka Eiropas ietvaros parādās valstis, kas gatavas uzņemtiem iniciatīvu un runā lielvalstu valodu. Tas ir būtisks pavērsiens pasaules kontekstā," norāda Daugulis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
