Demogrāfiskās bedres lāpīšana: kas gada laikā paveikts?

"Bez cilvēkiem mēs nevaram runāt par ekonomikas attīstību tā iemesla dēļ, ka nav, kas strādā. Visbeidzot bez cilvēkiem mums nebūs ekonomiskā attīstība un valsts drošība," pauž Valsts prezidents.

Rinkēvičs brīdina – ja šī demogrāfijas tendence turpināsies, tad 2040. gadā situācija būs vēl nopietnāka: "Mēs faktiski zaudēsim vēl 15 % valsts iedzīvotāju, un tas jau būs mīnus 270 000. Ja šodien mēs runājam par 1,8 miljoniem, tad mēs runāsim par 1,5-1,6 miljoniem Latvijas iedzīvotāju."

Noskaties: Latvija izmirst. Jaunākie dati atklāj īstu bēdu ieleju

Valsts prezidents norāda, ka ir konsekventi jāturpina ģimeņu atbalsta politika, investīcijas veselībā, atbalsts mājokļa jautājumos un tad, iespējams, pirmie rezultāti būs redzami tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā.

"Pašreizējais uzdevums apturēt šo tendenci joprojām ir spēkā. 2025. gadā Latvijā piedzima mazāk bērnu nekā 2024. gadā," pauž Rinkēvičs.

Viņš izceļ arī pozitīvos lēmumus – finansiālu atbalstu ģimenēm, bērnu piedzimšanas pabalstu, bērnu kopšanas pabalstu, kā arī paplašināto ģimeņu atbalsta loku – tie ir 74 miljoni eiro šī gada valsts budžetā.

"Faktiski mēs runājam par to, ka būtu bijis nepieciešams gandrīz precīzi divreiz vairāk. Laba ziņa un svarīga ziņa cilvēkiem – ir noteikta regularitāte valsts pabalsta pārskatīšanai reizi divos gados," norāda Rinkēvičs.

Valsts prezidents norāda, ka veselības jomā situācija ir mazliet labāka. Ja sākotnēji Veselības ministrija bija iecerējusi piešķirt 13,8 miljonus eiro, tad šā gada budžetā tomēr mātes un bērna veselības atbalsta programmā un medikamentu atbalstam ir atvēlēti 20,9 miljoni eiro. "Bet tas tāpat nerisina daudzas lietas," saka Rinkēvičs.

Viņš norāda, ka arī mājokļu valsts atbalsts netiek finansēts pietiekamā apjomā.

"Godīgi sakot, šī ir tā reize, kad es aicinātu tās idejas likt galdā un politiskās partijas, kas piedalīsies vēlēšanās, apdomāt, ko no tā likt vēlēšanu programmās un pēc tam īstenot, jo šis jautājums nepazudīs," vērš uzmanību Rinkēvičs.

"Lietas, kas, manuprāt, būtu apspriežamas, ir tālākais ceļš ģimeņu stiprināšanā un pabalstu stiprināšanā, zinot, ka tie neatrisina visas problēmas. Otra lieta – kas ir jādara veselības politikā. Trešā – kas ir jādara mājokļu politikā. Mēs zinām, ka ir eksperti, kas runā, ka nepieciešams demogrāfiju skatīt arī migrācijas politikas kontekstā. Šeit mēs labi zinām izaicinājumus, kādi mums ir pašlaik, un tā ir ārkārtīgi sensitīva tēma," atzīst Valsts prezidents.