Vai esam sasnieguši demogrāfiskās bedres dibenu?
Latvijā demogrāfiskā krīze arvien tiešāk ietekmē pirmsskolas izglītības sistēmu, īpaši Rīgā, kur audzēkņu skaita krituma dēļ tiek apsvērta desmitiem pašvaldības bērnudārzu reorganizācija vai slēgšana. Kā norāda pirmsskolas "Mūsu poga" izpilddirektors un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis Dagnis Isaks, pirmsskolas ir pirmās, kas izjūt dzimstības krituma sekas, un šobrīd var runāt par demogrāfiskās bedres dibena sasniegšanu.
Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka gan pirmklasnieku, gan jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties, un tas tieši atspoguļojas pieprasījumā pēc pirmsskolas izglītības.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienlaikus situācija Rīgā nav viennozīmīga – kamēr daļa pirmsskolu saskaras ar tukšām vietām, citviet joprojām saglabājas rindas. To ietekmē gan iestāžu ģeogrāfiskais izvietojums, gan izglītības kvalitāte un piedāvātās vides atšķirības.
Isaks uzsver, ka iepriekšējais domes sasaukums risināja rindu problēmu, bet šobrīd pašvaldībai nākas pieņemt pretējus lēmumus – par iestāžu slēgšanu. Viņaprāt, šī situācija izgaismo nepieciešamību pārvērtēt līdzšinējo pieeju un atteikties no mehāniskas sistēmas uzturēšanas tur, kur objektīvi vairs nav pieprasījuma.
Eksperts aicina demogrāfisko krīzi uztvert arī kā iespēju veidot elastīgāku, ģimeņu vajadzībās balstītu pirmsskolu sistēmu.
Kā būtiskāko priekšnoteikumu viņš min vienlīdzīgu pašvaldības finansējumu neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē privāto vai pašvaldības pirmsskolu, ļaujot vecāku izvēlei kļūt par galveno kvalitātes rādītāju.
Tāpat arvien aktuālāka kļūst iespēja uzsākt pirmsskolas izglītību agrākā vecumā, lai vecāki varētu ātrāk atgriezties darba tirgū. Pēc Isaka domām, publiskajam finansējumam jāseko bērnam, nevis ēkai, jo tas ļautu krīzi pārvērst par atspēriena punktu ilgtspējīgākai un taisnīgākai pirmsskolas izglītības sistēmai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
