Deputāti kritizē vardarbības apkarošanu Latvijā – uzlabojumi ir par lēnu, arī likuma joprojām nav
Saeimas deputāti šodien uzklausīja detalizētu ziņojumu par paveikto, lai mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Vēl tikai pirms dažiem mēnešiem centieni izstāties no pretvardarbības jeb tā sauktās Stambulas konvencijas izraisīja masveidīgu protestu un gandrīz noveda pie valdības krišanas. Šodien politiķu strīdi izpalika, taču bez asumiem neiztika. Tas tāpēc, ka deputātu ieskatā uzlabojumi varadarbības apkarošanā ir nepietiekami.
Par paveikto vardarbības mazināšanā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem ziņojumu gandrīz divu stundu garumā sniedza dažādu institūciju amatpersonas un vairāku ministriju ierēdņi. Saskaņā ar Labklājības ministrijas apkopojumu ir pilnveidots tiesiskais regulējums, ieviesta elektroniskās uzraudzības sistēma, rīkoti izglītojoši pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem, apmācīti dažādu jomu speciālisti.
Turpretī "Centrs Marta", kas sniedz palīdzību vardarbībā cietušajiem, vērsa uzmanību daudzām neizdarībām. Organizācija saskata nekompetenci bāriņtiesu un policijas darbā, joprojām klibojot institūciju sadarbība, cietušajiem nav diennakts palīdzības tālruņa, dažādi pakalpojumi nav pieejami ārpus Rīgas, trūkst sociālo darbinieku.
"Dēļ tā, cik šī tēma ir palikusi aktuāla, ir ļoti, ļoti palielinājies klientu skaits. Un uz doto brīdi mums uz vienu sociālo darbinieku ir simts aktīvi vardarbībā cietušie klienti. Jūs varat iedomāties, ka tas nav īsti kaut kas, ar ko var tikt galā cilvēki. Mūsu darbinieki izdeg, iet prom, ir ļoti nekonkurētspējīgs atalgojums. Un tā vienkārši ir liela, liela problēma."
Pēc daudzo ziņojumu uzklausīšanas, darbu vardarbības apkarošanā kā nepietiekamu kritizēja "Jaunās Vienotības" deputāti.
"Mēs noklausījāmies ļoti daudz labas lietas tiešām. Pēc katras ministrijas, var teikt, gribējās aplaudēt. Tad pēc tam drusku tā kā iemigu, jo tas bija tik daudz, tik daudz, tik daudz. Nē, tas ļoti labi, un paldies, ka jūs strādājat. Bet nāk praktiķi, nāk tie, kuri ikdienā strādā ar šīm cietušajām personām, un tad viņi uzlej tādu aukstu dušu."
"Jāsaka godīgi, man rodas tādas divējādas izjūtas. Man liekas, ka ir divas Latvijas. Viena Latvija, kurā dzīvo iesaistītās puses, institūcijas. Otra Latvija, kurā dzīvojam mēs visi pārējie. Mēs redzam, ka mums [ir] augstākais slepkavību skaits, augstākā vardarbība Eiropas Savienībā. Mēs redzam, tā vardarbība ir ik uz katra soļa."
Lai gan arī komisijas vadītāja, "Progresīvo" pārstāve Leila Rasima atzina, ka darāmā vēl daudz, tomēr viņas ieskatā situācija ir krietni labāka kā pirms pāris gadiem.
"(TV3: Jūs tik kritiska neesat, pēc jūsu teiktā, es sadzirdu.) Nē, es esmu gan kritiska. Ir skaidrs, ka, lai arī viss ir iesākts, tomēr uzlabojumu vēl ir daudz nepieciešams. Jo tie gadījumi, kad joprojām arī šobrīd, kad kaut kas nenostrādā, tie ir. Tie nav pazuduši. Ne visur arī tās iestādes, kas ir atbildīgas par šīm lietām, līdz galam vēl visā ir zinošas."
Pagājušā gada beigās Saeimas vairākums nobalsoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Taču pēc masveidīgas protesta akcijas un Valsts prezidenta iesaistīšanās deputāti piekrita lemšanu uzticēt nākamajam Saeimas sasaukumam. Vienlaikus Labklājības ministrijai bija uzdots līdz martam izstrādāt visaptverošu vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu. Termiņš beidzies, bet likuma joprojām nav. Pēc ministra teiktā likumu plānots izstrādāt līdz rudenim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
