Deviņās Latvijas pilsētās glābšanas dienestiem top jaunas un modernas telpas

Madonas ugunsdzēsēju depo jau kopš pašiem pirmsākumiem atrodas Saules ielā esošajā ēkā. Vizuāli ēka izskatās salīdzinoši pieņemami, realitātē tā celta pirms vairāk nekā 80 gadiem. Tā sen vairs neatbilst mūsdienu prasībām.

Arnis Šmugais

VUGD Vidzemes reģiona Madonas daļas komandieris

"Nu tie, kas te strādā, visu savu dienestu te pavadījuši. Mēs esam pieraduši, mums tie apstākļi ir ikdiena, un mēs nemaz nezinām, kādi ir tie jaunie apstākļi, kā ir strādāt jaunā vidē."

Par ikdienu glābēji gan nesūdzas – ir jumts virs galvas, ūdens un siltums. Protams, virtuvi un atpūtas telpas gribētos plašākas un arī tehnika šobrīd ir vai nu izvietota garāžā, kas atrodas atsevišķā ēkā. "Ir jāskrien uz blakus ēku. Šodien ir arī ledus. Ceļa segums var radīt šķēršļus," atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona Madonas daļas komandieris Arnis Šmugais. "Ir speciāli automobiļi, spectehnika, kas Madonai ir paredzēta, teiksim, autokāpne, bet uz šo brīdi mēs nevaram viņu te izvietot, jo mums neatbilst garāžas."

Pavisam drīz gan tas mainīsies, jo Madona ir viena no pilsētām, kur šobrīd aktīvi būvē jaunu katastrofu pārvaldības centru. Pēc pabeigšanas uz turieni pārcelsies ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī mediķi.

Jaunā tipa reaģēšanas centri jau darbojas Iecavā un Priekuļos. Tikmēr vēl 16 vietās – Dagdā, Kandavā, Saulkrastos un citviet – patlaban norit aktīva būvniecība. Piecu centru izveide vēl ir projektēšanas stadijā.

Ramona Innusa

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore

"Mēs apzinājām īpašumus, ko pašvaldības varēja mums piedāvāt. Tad attiecīgi dienesti darba grupā izvērtēja. Kuri ir galvenie reaģētāji katastrofu centros. Primāri tie ir VUGD, kam jānodrošina reaģēšanas spēja ātruma ziņā. Viņi pēc sava risku kartējuma izvērtēja no sava skatu punkta, kuri zemes gabali ir visērtākie, gan no izbraukšanas viedokļa, gan tvēruma, kādā viņi spēj uz dažādām pusēm nodrošināt savu pakalpojumu."

Būvniecība visos objektos notiekot raiti, dažās vietās darbu termiņi pat apsteigti. Vienotu katastrofu pārvaldības punktu izveide ilgstoši bijusi iekšlietu ministrijas plānos, turklāt, liela daļa ēku, kurā patlaban uzturas ugunsdzēsēji, mediķi vai policisti, ir ļoti sliktā stāvoklī.

Ramona Innusa

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore

"Daudzi īpašumi prasa pārāk lielas investīcijas, kas no saimnieciskā viedokļa vairs neatmaksāsies arī ilgākā laika periodā. Arī no sadarbības viedokļa ir daudz ērtāk veidot savstarpējo rīcīnas mehānismu, ja dienesti atrodas zem viena jumta, un mums kā īpašumu pārvaldītājiem ir daudz izdevīgāka šāda īpašumu pārvaldīšana."

Daļa centru tiek celta par Eiropas atveseļošanās fonda naudu un nosacījumi paredz, ka jānojauc būs tikpat daudz kvadrātmetru, cik uzcels, tādēļ jau ir noslēgti līgumi par 18 ēku demontāžu pēc tam, kad dienesti no turienes izvāksies.

No pārējām šī brīža dienestu mājvietām aģentūra atteiksies, pārtraucot tās nomāt, vai arī piedāvās telpas atsavināt.

Visā Latvijā aktīvi notiek katastrofu pārvaldības centru būvniecība. Daļa glābšanas dienestu uz jaunajam mājvietām pārcelsies jau nākamgad.