"Dome grib dabūt cilvēkus ārā no Rīgas!" Grīziņkalnā nerimst dusmas par satiksmes izmaiņām

Tā jau notiek, ka visu izlemj āži kas ir ielikti par dārzniekiem! Nu jūs jau mani sapratāt! Trūkst vārdu!

Pie Grīziņkalna parka visur maksas stāvvietas, vairs nebraucam ar bērniem uz iemīļoto spēļu laukumu un pastaigāties, vietējās kafejnīcas neapmeklēsim.

Lai nav tā, ka komentārus atstāj tikai saniknotie… Mani kā Grīziņkalna iedzīvotāju satiksmes izmaiņas nesatrauc. Iemesls tam ir tāds, ka mūsu ģimene nelieto auto. Pēdējo divu gadu laikā sakārtotie krustojumi, norobežotie velo celiņi, jaunās autobusa pieturas, nobruģētais tirgus laukums un ietves ir brīnišķīgi uzlabojuši dzīves kvalitāti rajonā.
Savukārt vienvirziena ielu ieviešana un atļautā ātruma samazināšana no 30 uz 20 km/h drošības sajūtu nav ietekmējuši. Mazajās šķērsielās nekad nav bijusi intensīva satiksme. Varētu pārskatīt kādi ir ieguvumi pret zaudējumiem no šādām izmaiņām.

Kādi tur profesionāli, visas Rīgas satiksmi sačakarēja.

Tā Rīga ir palikusi kā spoku pilsēta. Un viss tiek darīts, lai viņa izmirtu galīgi.

Ja problēma neskar visu Grīziņkalnu un lielākajai daļai ir vienalga, tad tas neapmierinātības procents būs objektīvāks, ja fokusētos uz to cilvéku uzklausīšanu, kurus tā tieši skar. Man arī dzīvojot citā mikrorajonā ir pie kājas, kas tajā ielā notiek, jo man pa to ielu nav jābrauc. Te svarīgs ir tieši ietekmēto Grīziņkalna iedzīvotāju viedoklis, nevis visa rajona viedoklis.

Kam domātas ir apkaimes? Sen Vārnu ielā prasa, Bet progresīvās staigules Tik suņu murgus lasa. Vārnu ielas bruģis klusē, Kamēr "shēmas" tālāk bīda –Vietējos te pastum malā, Virsū spļauj, ar sejām rīda..