Ar ziedu nolikšanu un atmiņu stāstiem par pārdzīvoto Latvijā piemin 1941. gadā izsūtītos komunistiskā genocīda upurus. Sirmgalvji ar asarām acīs atceras mežonīgajā Sibīrijā aizvadīto bērnību un drausmīgos sadzīves apstākļus, kādos nācās dzīvot. Taču, par spīti visam – viņi izdzīvoja.
...jā bija.. nu traki bij'...bet tagad 1000 gadus nesās to līdz un drāmu taisīs,vai tomēr kaut ko izanalizēt vajadzētu ..un pieņemt mērus un dzīvot tālāk!!!
15.06.2023 20:02
Andris.
aga
15.06.2023 15:21
Ja ukri sasitīs krievf@šistus , par deportācijām un genocīdu čekistiem būs jāatbild, nesodāmības laiki būs pagājuši !
Katolis
15.06.2023 11:51
Tas bija Dieva tā Kunga prāts !
Ņem savu krustu un nes !
Vis notiek pēc Dieva prāta !
Āmen .
Ej
15.06.2023 20:10
ārstē galvu
Personiskais viedoklis
15.06.2023 08:41
No Zviedrijas deportētajiem bēgļiem asaru nav. Visi apšauti.
Ukraini, mauc krievn@cistam!
15.06.2023 01:06
Ja negribi Sibīriju, katorgas un važu.
Leonards
14.06.2023 21:26
Ne visiem ši ir sāpju diena. Braucot caur Dobeles novadu tērvetes alus masta skaisti gozējās Ukrainas un Latvijas valsts karogs. Viņiem noteikti nebija sēras. Pretīgi bija uz to noskatīties!
naivais večuks
15.06.2023 00:23
Beidz sērot, sāc dzīvot!
Ui
15.06.2023 06:39
Arī krievi šo dienu atceras ar prieku.
Klepers
15.06.2023 11:54
Tu vari pakārties tajās sēru lentēs, kas kuram sirdī sēra lentas neuzrāda.
Man kapu svētki nepatīk.
Ziņot par komentāru