Dziesmu un deju svētku dalībnieki dalās saviļņojumā par svētku noslēgumā piedzīvoto
Mežaparka estrādē ar vairāk nekā piecu stundu garu emocionāli piesātinātu koncertu "Kopā augšup" un sadziedāšanos līdz pat rīta ausmai, izskanējuši šā gada Dziesmu un deju svētki. Kā skatītāji, tā koristi norāda, 150. jubilejas svētki aizvadīti godam un gūtās emocijas, tostarp noslēguma koncertā "Kopā augšup", atmiņā paliks vēl ilgi.
Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Kopā augšup" bija skatītāju pārpildīts. Kā ierasts, koncertu ieskandināja orķestra uzstāšanās, kam sekoja Valsts prezidenta runa. Edgars Rinkēvičs savā pirmajā uzrunā tik plašai publikai, aicināja attīstīt valsti tikpat sparīgi, kā visu šo nedēļu esam dziedājuši, dejojuši un priecājušies.
"Ar dziesmu esam panākuši brīvību, ar dziesmu esam gājuši karā un ar dziesmu esam izcīnījuši uzvaru, ar dziesmu esam šodien. Ar dziesmu šovakar sasauksimies, sadziedāsimies, sadejosim, vienojot visu latvju tautu. Taču jau rīt ar šo enerģiju, kas gūta šonedēļ, ķersimies arī pie mūsu valsts tālākas attīstības tikpat sparīgi, kā mēs dziedam, dejojam un priecājamies."
Prezidentam noslēdzot savu runu, skanēja Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju".
Turpmākās stundas 14 000 balsu kopkoris vienojās dziesmās, kuras vislabāk raksturo nu jau 150 gadu ilgo Dziesmu svētku tradīciju. Koristus spilgti papildināja arī deju kolektīvu uzstāšanās.
Viens no emocionālākajiem koncerta brīžiem bija Raimonda Tiguļa "Lec, Saulīte". Dziesmas laikā asaras bira kā koristiem, tā skatītājiem, kuri vienojās gaismiņu jūrā.
Kompozīcija saviļņoja arī pašas mazākās sirdis.
"Emocijas ir priecīgas. Dažreiz gribas raudāt. Smuki viņi dzied, piemēram, "Lec, saulīte" bija ļoti smuki, kā viņi nodziedāja. Mēs dziedājām līdzi."
"Te ir daudz cilvēku, daudzi skatās un ir ļoti patīkamas sajūtas. Bija viens brīdis, kad gribējās raudāt, bija baisi, bet pēc tam viss aizgāja labi. Raudāt gribējās, kad vēlreiz dzirdējām "Lec, saulīte", tas bija bija ļoti priecīgi," stāsta TDK "Ozolēni" dalībnieces.
Arī skaņdarba autors Raimonds Tiguls neslēpa saviļņojumu par vareno kopkora un dalībnieku apvienošanos.
"Spēlējot es arī publikā redzēju gaismiņas un tas aizkustinājums bija tik liels, ka es pat nobirdināju kādu asaru. Galvenais ir būt šo svētku sastāvdaļai un tas, ka es varu ar savām dziesmām iedvesmot arī citus cilvēkus, dziedātājus un klausītājus."
Noslēguma koncerts emocionālo kulmināciju sasniedza ap pusnakti, kad "Sidraba birzī" secīgi izskanēja svētku zelta fonds – "Manai Dzimtenei", "Gaismas pilis".
Tam sekoja arī viena no spēcīgākajām latviešu dziesmām – "Saule, Pērkons, Daugava".
Daudzi koristi neslēpa, tieši vienošanās "Saule, Pērkons, Daugava" izpildījumā, viņiem arī bija koncerta emocionālākais brīdis. Šie ir pirmie svētki, kur Raiņa vārdi pār Mežaparka priedēm izskan bez Mārtiņa Brauna.
"Saule, Pērkons, Daugava. Pieminot Mārtiņu. Jā, tas laikam arī bija tas emocionālākais," spriež svētku dalībniece Kitija.
"Viss Brauna cikls, īstenībā, ikviena dziesma bija ļoti aizkustinoša un ļoti, pilnīgi šobrīd nav vārdu, ko pateikt, bet brīnišķīgs bija viss."
"Saule, Pērkons, Daugava". Man tas bija… tiešām forši. Man tie mazie viļņi, kad visi ir kopā. Tas ir vienkārši neredzams. Kad mēs visi dziedājām Latvijas valsts himnu, tas bija aizraujoši," saka svētku dalībnieces Maija, Alīna un Lāra.
Tikmēr citi koristi sacīja, esot pat grūti nosaukt vienu sirdī paliekošāko mirkli. Visa nedēļa esot bijusi emocionāli pacilājoša.
"Grūti, bet skaisti. Tagad vairs nav noguruma, vakar bija vairāk. Nevaru pateikt, kas bija emocionālākais. Tā kā pīrāgam nevar pateikt, kura vieta ir garšīgāka, tas viss kopā ir labs."
"Katra dziesma, ko dziedājām, bija no šejienes. Visai latviešu tautai un visiem pārējiem, vienkārši super… Mēs esam latvieši, mēs esam stipri, kopā un visi vienoti. Superīgi," pacilāts ir svētku dalībnieks Kaspars.
Arī skatītāji uzsvēra, ka svētki kopumā un pats noslēguma koncerts bijis emocionāli pārbagāts. Nekur citur nav iespējams tik ļoti saplūst dziesmā un izjust to, ka esi latvietis, kā vien Dziesmu svētkos.
"Tas ir kaut kas vairāk, kā patīk. Tas ir tāds kopējs pacēlums, kurā mēs visi vienojamies. Tas ir vienā vārdā, vienā elpā, vienā dziesmā un zilbē, vienā dvēseles balsī. Tiešām visā. Mēs nonācām līdz tam. Tā kulminācija bija, to varēja just."
Izskanot pēdējām "Pūt, vējiņi!’ notīm un svētku koncertam noslēdzoties, koristi gavilēja. Dziedāšanas, dejošana un līksmošana Mežaparka estrādē gan turpinājās. Tradicionālajā sadziedāšanās naktī kopkori vienojās visi klātesošie.
Foto: Mežaparka estrādē izskan Dziesmu un deju svētki
Sadziedšānās turpinājās visu nakti līdz pat rīta ausmai. Izturīgākie dalībnieki Mežaparka estrādi atstāja vien astoņos no rīta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
