Eksperti: Radikalizējusies tikai neliela krievvalodīgo daļa, jāsaglabā miers

Burtiski pēdējo dienu laikā nacionālā spriedze ir pieaugusi līdz baltkvēlei, un nav skaidrs, kad tā rimsies. Eksperti uzskata, ka situācija ir patiešām nokaitēta.

Tas kas notiek tagad, ir uz paplātes pasniegts trotils – tā par etnisko spriedzi saka sociologs Mārtiņš Kaprāns. Karš Ukrainā, Latvijas priekšvēlēšanu kampaņa, kā arī 9. maijā nolikto ziedu aizvākšana: tas viss radījis milzu spriedzi, komentārus, agresijas lēkmes soctīklos un ne tikai.

Kaprāns gan uzsver: radikāļi, kas tagad izvirzījušies priekšplānā, ir absolūtais mazākums: "Visas aptaujas par to liecina – tie nav dominējošie visā krievvalodīgo kopienā! Tie ir spilgti, bet galīgi neveido spēcīgu konsensu. Krievvalodīgā kopiena ir daudz sašķeltāka attiecībā uz Ukrainu nekā latvieši. Šie radikālie viedokļi, kuri ir mazākumā, bet, kā likums, izskan daudz spilgtāk, un kurus pamana – nevar pieļaut, ka tie parādās publiskajā telpā, tas ir primārais, kas jānodrošina."

Eksperts pauž pārsteigumu, ka daudziem politiskajā elitē pēkšņi sāp vēsture, īpaši bēdīgi slavenais piemineklis, bet ta, ka 30 gadus bijusi bezrūpīga un infantila attieksme pret to, ka netiek gatavoti atbilstoši vēstures skolotāji, tiek piemirsts. Kaprāns uzskata, ka integrācijas ziņā Latvijā ir bijuši mainīgi panākumi: kā kurā sfērā.

"Valodas politikā es teiktu, ka integrācijas politika ir bijusi ar uzviju pozitīva, izglītības politikā ne tik ļoti. Svarīgi saprast, pa kurām vietām runājam – Jelgava, Liepāja, Ventspils ir viens stāsts, kur integrācijas politika ir izdevusies, Latgale – tur redzamas citas problēmas," norāda Kaprāns.

Publiciste Marina Kosteņecka skaidro, ka ziedu novākšana no monumenta pakājes agrajā 10. maija rītā pamatīgi pārsteidza arī mērenos krievvalodīgos – šāds žests atgādinājis Putina režīma vēršanos pret kremļa kritiķa Ņemcova piemiņu, proti, arī Ņemcovam piemiņas ziedus novāca jau nākamajā dienā. Taču Kosteņecka ir pārliecināta – šis notikums, lai arī saniknojis daudzus krievus, ātri noplaks. Kosteņecka ir pārliecināta, ka lielākā daļa krievu ir valstij lojāli.

"Es atzīstu, ka jebkuram krievu cilvēkam tomēr pārsvarā ir ļoti spēcīgs impēriskais gēns. To ļoti grūti izdzēst. Mēs, krievi, esam liela tauta ,un visas pārējās tautas, nu labākajā gadījumā, izpelnījušās pozitīvu attieksmi kā jaunākie brāļi. To tik ātri ne ar kādu integrāciju nevarēsim dabūt ārā. Cita lieta – sabiedrība nevēlas dzīvot Krievijā, krievi arī saprot, ka nākamais mērķis Putinam būs Baltijas valstis, to negrib piedzīvot krievi Latvijā, to viennozīmīgi pasaku," saka Kosteņecka.

Kosteņecka uzsver, ka krievu jauniešu lielākā daļa ir veiksmīgi integrējušies, un pašlaik galvenais ir nepaļauties provokācijām un samazināt agresiju no abu pušu radikāļiem.