Lai arī parastā vāvere ir izplatīta visā Eiropā un to uzskata par samērā ikdienišķu, pētnieki norāda, ka par mazo, rudo grauzēju ir zināms visai maz. Vēl arī jautājumus rada fakts, kāpēc rudās vāveres Latvijā pēdējos gados sastopamas arvien retāk.
Šogad gada dzīvnieku izvēlējās iedzīvotāju balsojumā, nevis Latvijas Dabas muzeja eksperti. Ierasti par gada dzīvnieku izvēl kādu sugu, kurai nepieciešams pievērst uzmanību, norāda muzeja pedagoģe Una Bērziņa.
Una Bērziņa
Latvijas Dabas muzeja pedagoģe
Piemēram, mežacūka tika izvēlēta, kad aktuāls kļuva Āfrikas cūku mēris Latvijā. Cūkdelfīnu izvēlējāmies, kad pēc ilgiem gadiem Latvijas piekrastē kaut vai arī beigtu, bet īstu cūkdelfīnu atrada.
Lai arī Dabas muzeja pārstāve vāveres pie apdraudētiem dzīvniekiem nepieskaita, tomēr par pilnīgi bezbēdīgu laiku vāverēm aizvadītos gadus arī nevar uzskatīt.
Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš piebilst, ka mainīgs skaits vāverēm ir normāli, ir labāki un sliktāki gadi. Taču vāverēm Latvijā sliktais periods jau ieildzis vairāk par desmit gadiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jānis Ozoliņš
Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks
Latvijā šobrīd tiešām šķiet, ka vāveres nav pārāk daudz, mēs īsti nezinām tos iemeslus tā precīzi. Zinātniski nav pētīts, kādēļ viņas bija daudz vairāk un šobrīd ir maz.
Vāveru uzskaite Latvijā tika pārtraukta 2003. gadā, kad to izņēma no medījamo dzīvnieku saraksta. Tolaik mazo grauzēju skaits bijis ap 30 līdz 40 tūkstošiem, kas ir ļoti maz, bet tagad to skaits visdrīzāk ir vēl sarucis.
Vāveru skaita samazinājuma iemesli nav pētīti, taču ir versija, ka vāverēm uzbrūk viņu dabīgie ienaidnieki.
Speciālisti cer, ka kādi jaunie pētnieki ieinteresēsies un centīsies noskaidrot vāveru gaitas Latvijā. Savukārt ikviens Latvijas iedzīvotājs var palīdzēt jau tagad un ziņot par vāveru novērojumiem portālā "Dabasdati.lv".
