Eksperts: Jaunais Covid‑19 pārvaldības regulējums ir "stipri par vāju"

Viņš akcentēja, – ekspertu grupas viedoklis ir, ka ar augstu varbūtību valdības atbalstītais pasākumu scenārijs nevarēs apturēt saslimstību.  Slimības izplatības rādītāji jau pašlaik tuvojas iepriekšējā viļņa augstākajam līmenim, taču tad sadzīves ierobežojumi bija daudz stingrāki.

Tāpat ir samērā ļoti liels īpatsvars pret Covid-19 nevakcinēto cilvēku attiecībā pret veselības aprūpes sistēmas kapacitāti. "Noteikts procents inficēto nonāk slimnīcās, kā rezultātā šādos vīrusa izplatības tempos slimnīcu [maksimālo] kapacitāti var sasniegt ļoti ātri," atzina valdību konsultējošās starpdisciplinārās ekspertu grupas pārstāvis.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka valdība var pieņemt tikai tādus lēmumus, par ko politiskie spēki attiecīgajā brīdī spēj vienoties, ņemot vērā sabiedrības rīcību.

Tāpat eksperts uzsvēra, – nav skaidrs, kāda būs valdības rīcība, esošajiem lēmumiem nesniedzot cerēto rezultātu, un kāds ir plāns "B", "ko darīsim, kādus pasākumus ieviesīsim, lai apturētu inficēšanās un saslimstības pieaugumu". Tamdēļ sabiedrībā un biznesā patlaban pastāv liela nenoteiktība par valdības turpmāko rīcību, lai gan sabiedrībai jābūt gatavai sagatavoties tam, kas sekos, lai cilvēki varētu izdarīt apzinātas izvēles. Nav nekā sliktāka par neziņu, uzsvēra Vesperis.

Pēc viņa sacītā, ekspertu skatījumā, augstas Covid-19 izplatības apstākļos ierobežojumi var skart arī vakcinētos iedzīvotājus, jo tie, lai gan inficējas ar vīrusu retāk, tomēr var saslimt un nonākt stacionārā, līdz ar valdībai būtu jādomā ne tikai par maskām un attālināto darbu, kas jāatbalsta, bet ļoti stingru ierobežojumu gadījumā tie jāattiecina arī uz vakcinētām personām. Piemēram, ja valstī nāksies noteikt mājsēdi, tad grūti iedomāties, kā varētu izkontrolēt, lai ārpus mājām dodas tikai vakcinētie. "Tas būs ārkārtīgi grūti izdarāms, ņemot vērā pašreizējos kontroles pasākumus, kuri, ekspertu ieskatā, ir stipri par vāju, kā arī pašreizējo sabiedrības uzvedību," viņš atzina.

Viņš atzina, ka daudz laika zaudēts vasarā, kad bija iespējams strādāt pie kontroles pasākumiem, scenārijiem, lai vīrusa izplatību apturētu. Uz valdības darba galda bijuši vairāki iespējami rīcības scenāriji, piemēram, pēc Vespera domām, labāks bijis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krīzes vadības nodaļas vadītāja Kaspara Druvaskalna piedāvājums, kas paredzējis stingrākus un ilgstošākus ierobežojumus. Viņaprāt, lielāki ierobežojumi būtu nepieciešami sabiedriskajā transportā un tirdzniecībā.