Valsts prezidents Egils Levits šodien turpināja viesoties Daugavpilī. Latgales pašvaldību vadītāji satraukušies par ekonomiskajām sekām, kuras radīs attiecību saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju. Latgale šajā sakarā cer uz īpašu atbalstu no Rīgas, tomēr Ukrainas karogam vieta pie Daugavpils domes joprojām nav atrasta, vēsta TV3 Ziņas.
Prezidenta rīts Daugavpilī sākās agri, ar vizīti Daugavpils 12. vidusskolā, kas ir vienīgā latviešu vidusskola šajā pilsētā. Tāda tā gan paliks vien līdz augustam. Par spīti pašas skolas protestiem un pat valsts amatpersonu centieniem iejaukties, Daugavpils vadība lēmusi to apvienot ar krievu skolu, izveidojot jaunu – Daugavpils Valstspilsētas vidusskolu, uz turpmākajiem sešiem gadiem atmetot to atpakaļ apmācībā divās valodās.
Sarunā ar skolotājiem prezidentu interesēja, kā viņi gādā, lai Daugavpils jaunieši nonāktu pie "pareizās" vēstures un vērtību izpratnes.
Uzrunājot Latgales pašvaldību vadītājus, prezidents par nostāju pret Ukrainā notiekošo runāja tikai kā par pareizu vai nepareizu – vidusceļa šoreiz nav: "Mums visiem jābūt vienotiem, stāvot patiesības un taisnības pusē. Visi, kam ir acis, tie redz. Visi, kam ir ausis, dzird. Visi, kam ir smadzenes, tie saprot. Arī mums par šo karu būs jāmaksā, bet tikai ar eiro."
Tiesa, tieši sekas, ko saišu saraušana ar Krieviju maksās, Latgales pašvaldību vadītājiem bija galvenā rūpe. Mēri brīdināja, ka pirmais, uz kā uzņēmēji ietaupīšot, būšot darbinieki, un tas apburto loku ar ienākumu un pirktspējas kritumu reģionos dramatiski pastiprinās.
"Mēs ļoti attālinājušies esam! Esam kā valsts valstī. Jau kādu laiku strādāju un ceru, ka vēl pastrādāšu, bet tā nav bijis – tik tālu un tik gudri esam, neatrodam kopīgu ceļu," norāda Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Cenu kāpums novedīs pie tā, ka parādīsies iedzīvotāju grupas, kam ienākumi kritīs, un viņi nāks pie pašvaldībām. Bet mūsu budžeti jau strādā ar deficītu," saka Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš norāda, ka latgalieši runā skaidru valodu, sakot, ka "Treknais kalst, kalsnais mirst".
"Karš maksās dārgi, un valdībai jānāk palīgā," bija visskaļāk dzirdamais vēstījums mēru uzrunās divu stundu laikā, ko noslēgumā izlīdzsvarot centās vien Balvu novada vadītājs Sergejs Maksimovs, atgādinot kas ir pieaugošo cenu pamatā: "Tā kā kolēģi runāja par ekonomiku, man jārunā par vērtībām. Mēs visi maksājam par kļūdām dzīvē. Paldies, ka maksājam ar naudu."
Kopumā asus nosodījuma vārdus par brutālo slepkavošanu Ukrainā no skatuves dzirdēt varēja mazāk nekā bažas par gaidāmajam ekonomiskajām grūtībām. Ienākumi, bez šaubām, ir svarīgi, bet – ko vietējie patiesībā domā un cik stingra ir to nostāja jautājumā par karu, varam tikai minēt.
Pie Daugavpils pilsētas domes iespējams saskaitīt 12 brīvus mastus, bet arī šodien nevienā no tiem nav atradusies vieta Ukrainas karogam. Pilsētas mērs laipo, stāstot, kā palīdz bēgļiem, nevis kāpēc nespēj ar šo svarīgo simbolu solidarizēties ar ukraiņu tautu: "Daugavpils ir Daugavpils. Esam, kādi esam. Vairāk rūpējamies par darbiem, nevis kādām izrādēm."
Skolotāja, kura lepojas, ka pati absolvējusi un tagad arī strādā latviešu skolā, rāda bērnu zīmējumus Ukrainas atbalstam. Agresiju viņa esot piedzīvojusi vien komentāros, ne Daugavpils ielās: "Protams, katrs bērns nāk no savas ģimenes, bet skolā esam vienoti. Pēdējā mēneša laikā un arī iepriekšējos gados nacionālos vai valsts jautājumos nav problēmas šai skolā."
