"Es nekad neuzķeršos" ir bīstama ilūzija. Šogad krāpnieki jau izkrāpuši 15 miljonus eiro
Šogad no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā 15 miljoni eiro, liecina Valsts policijas statistika. Arī "Cert.lv" ziņo par pieaugošu kiberuzbrukumu un krāpnieku aktivitāti. Kā šiem draudiem pretoties, šajās dienās Rīgā spriež starptautiskas kiberdrošības konferences dalībnieki. Ekspertu prognozes gan nav iepriecinošas – diemžēl, bet nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē šādu noziedznieku aktivitāte varētu mazināties.
Kibernoziedznieki un krāpnieki nesnauž. To apliecina arī jaunākie dati par situāciju Latvijas kibertelpā. Šā gada deviņos mēnešos "Cert.lv" speciālisti apstrādājuši vairāk nekā 2200 kiberincidentu – par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vēl iespaidīgāki ir dati par krāpniecību.
"Cert.lv" izveidotais DNS ugunsmūris šogad bloķējis jau teju 10 miljonus pieprasījumu krāpnieciskām vietnēm, kas ir astoņas reizes vairāk nekā pirms gada. Turklāt speciālistiem izdevies laikus atklāt un apturēt vairāk nekā 4300 krāpniecisku kampaņu.
Pašreiz šī intensitāte kibertelpā ir ļoti liela – gan krāpniecības, gan kiberincidentu – diemžēl, bet intensitāte tikai pieaug.
Kā pretoties arvien pieaugošajiem kiberdraudiem, šajās dienās Rīgā spriež starptautiskās kiberdrošības konferences "CyberChess" dalībnieki. Kibernoziedzības eksperte un žurnāliste Kerija Tomlinsone šodien uzsvēra – krāpniecība nav tikai mūsu valsts problēma – tā ir plaši izplatīta visā pasaulē. Turklāt arvien lielāku izaicinājumu rada mākslīgais intelekts, kas krāpniekiem paver jaunas iespējas maldināt potenciālos upurus.
Manuprāt, mākslīgais intelekts ļauj krāpniekiem darboties ātrāk, efektīvāk un veiksmīgāk. Agrāk viņi zaga īstu cilvēku fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem, bet tagad var tās radīt jebkurai situācijai. Tagad, ja upuris palūdz: "Vai vari nofotografēties, turot rokās papīra lapu ar manu vārdu un šodienas datumu?", krāpnieki šādu attēlu var izveidot dažu minūšu laikā. Un tas ir ļoti iedarbīgi.
Savukārt Dānijas kiberdrošības eksperts Jespers Olsens norāda, ka mākslīgais intelekts ne tikai paātrina uzbrukumus, problēma ir arī tā, ka tas ļauj noziedzniekiem paveikt sarežģītus uzdevumus bez specifiskām prasmēm. Tomēr ir arī labā ziņa.
Taču tas pats attiecas arī uz aizsardzības pusi. Arī mēs darām visu, lai tehnoloģiju izmantošanai būtu nepieciešamas mazākas prasmes un lai visu varētu paveikt daudz ātrāk. Manuprāt, galvenais ir tas, ka mēs sākam redzēt, kā kibernoziedznieki no uzbrukumu procesa izslēdz cilvēku kā ātrumu ierobežojošu faktoru. Tas ļauj uzbrukumus īstenot ļoti ātri un mums tas pats ir jāpaveic arī aizsardzības pusē.
Taču pat ar arvien gudrākām aizsardzības tehnoloģijām vien nepietiks. Krāpnieku arsenālā joprojām ir vēl kāds spēcīgs ierocis, un tā ir cilvēku psiholoģija. Tādēļ eksperti uzsver, lai gan iespējas atvairīt kiberuzbrukumus un apturēt krāpniekus uzlabojas, nav pamata cerēt, ka šie draudi tuvākajā nākotnē izzudīs.
Mēs nevaram naivi cerēt, ka viņi vienkārši pazudīs. Tas skar ikvienu gan vecmāmiņu, gan mūsu bērnu, gan skolēnu, gan arī vēlētājus, gan arī politiķus, gan arī vadītājus kritiskajā infrastruktūrā. Vienalga, kurā līmenī tu būsi. Kritisks kiberuzbrukums var skart tevi un tavu identitāti, un tavu naudas maku.
Daudzi cilvēki saka – es nekad uz kaut ko tādu neuzķertos. Tā ir cilvēka psiholoģiskā aizsargreakcija. Mēs vēlamies ticēt, ka cilvēki, kuri iekrīt šādos slazdos, nav pietiekami gudri. Es esmu gudrs, tāpēc ar mani tas nenotiks, un man par to nav jāuztraucas. Taču patiesībā ikvienam ir kāda ievainojamība, un krāpnieki to var atrast. Tas ir tikai laika jautājums.
Tādēļ eksperti atgādina – pirms atsaukties vilinošam peļņas piedāvājumam vai steidzamam aicinājumam rīkoties ar naudu, svarīgi apstāties un uzdot jautājumu – vai cilvēks tiešām ir tas, par ko uzdodas, un vai piedāvājums nav pārāk labs, lai būtu patiesība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
