Uz saturu

ES plāno ieviest vienotu formulu minimālās algas aprēķinam

Francija šā gada pirmos sešus mēnešus ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts un tā ir apņēmusies ieviest vienotu minimālās algas aprēķina formulu visās ES valstīs, vēsta "900 sekundes".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir politiķu tirgošanās varā. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka tas ir nepareizi – minimālās algas apmēru nosaka politiskas popularitātes meklētāji.

"Tas nekādā gadījumā nevar būt kā politiķu vairāksolīšanas elements. Mēs jums solam tik … un tad kurš sola vairāk," spriež LDDK ģenerāldirektore.

Jau pirms vairākiem gadiem Eiropas sociālās hartas ietvaros tika izstrādāti vienoti principi, kas veicinātu atbilstošākas minimālās algas aprēķinus Eiropā.

"Tas būs skaidri pateikts, kāds ir šis formāts kā jānonāk pie minimālās algas lieluma," skaidro Meņģelsone.

Labklājības ministrs skaidro, ka pašlaik tiek izstrādāta direktīva, kas paredzams ieviesīs visā Eiropas Savienībā vienotu formulu minimālās algas aprēķinam. Minimālo algu paredzēts piesaistīt noteiktās valsts vidējās algas apmēram.

Gatis Eglītis
labklājības ministrs (JKP)

"Vai tie ir 45% no vidējās algas vai tie ir 50%, vai, piemēram, Vācijā jaunā koalīcija noteikusi mērķi sasniegt 60% no vidējās algas. Tas ir jau ļoti ambiciozi. Mēs tik straujiem soļiem neesam gatavi iet, bet 50% no vidējās algas 2023. gada 1. janvārī, es teiktu, ir samērā droši, ka tā varētu būt."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piemēram, ja jaunā formula tiktu ieviesta jau šajā gadā, kad Latvijā minimālā alga pirms nodokļiem ir 500 eiro. Piemērojot Eiropas Savienības vienoto aprēķina formulu, strādājošie iegūtu pusi no nepilnu 1300 eiro vidējās algas, kas ir 650 eiro. Ieviešot jauno formulu, tūlīt minimālā alga pieaugtu par 150 eiro.

Francijas pārstāvji, pārņemot Eiropas Komisijas prezidentūru jaunās formulas ieviešanu, ir noteikuši par vienu no prioritātēm.

Viss norāda, ka, visticamāk, šāda vienošanās būs, tas pieņemtais lēmums netiks mainīts.

LDDK minimālās algas piesaisti vidējai algai valstī uzņem pozitīvi. Viņuprāt, tomēr, vislabāk būtu no universālās minimālās algas tiekties uz nozaru pašnoteiktām minimālajām algām.

"Nozare atšķiras no nozares, tāpat atšķiras reģioni. Dānijā slēdz arī reģionālos koplīgumus, tur ņem vērā konkrētās vietas dzīves dārdzību," norāda Meņģelsone.

Ja viss veiksies kā iecerēts, tad jauno direktīvu, kas minimālo algu piesaista vidējai algai, pieņems šajā gadā. Pēc tam valstīm paredzēts dot divus pārejas gadus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm