"Esam kļuvuši par Rietumukrainas turpinājumu," analītiķis par dronu incidentiem Baltijas valstīs

Analītiķis medijam komentējis pēdējā mēneša dronu incidentus Baltijas gaisa telpā. Pēc viņa domām, NATO ir gatava paciest daudz vairāk Krievijas provokāciju, nekā vajadzētu, un šķiet, ka "nopietnāku alianses reakciju varētu izraisīt tikai sauszemes iebrukums."

Viņš uzsver, ka "Eiropa kopumā joprojām nepietiekami nopietni uztver Krievijas provokācijas".

Vaicāts, kādēļ dronu incidenti Baltijas valstīs pastiprinājušies tieši tagad, viņš norāda: Krievija, visdrīzāk, beidzot sapratusi, kā pārvirzīt ukraiņu raidītos dronus. "Citiem vārdiem sakot, tagad Krievija to var darīt, tāpēc arī dara. Kad nevarēja – nedarīja," teica eksperts.

Grants skaidroja, ka Krievija maina Ukrainas dronu kursu, viltojot GPS signālu.

Britu aizsardzības analītiķis norāda, ka dronu meklēšanu Baltijas valstīs apgrūtina plašās mežu un lauku teritorijas. Pēc viņa teiktā, ja drons nokrīt nomaļā vietā, piemēram, mežā Latgalē, tas var palikt neatrasts vairākas nedēļas.

Eksperts uzsver, ka ne Lietuvai, ne Latvijai nav pietiekami lielu bruņoto spēku, lai masveidā iesaistītos dronu meklēšanā katrā incidentā. Ja drons nav nodarījis postījumus vai nekur nav trāpījis, resursu novirzīšana tā meklēšanai ne vienmēr esot pamatota.

Noskaties arī: "Ja vēl kaut kas lidos, lasīsimies prom!" Vietējie par dronu Drīdža ezerā

"Jāatceras, ka ne Lietuvai, ne Latvijai nav milzīgu bruņoto spēku. Tāpēc tās nevar nosūtīt visus savus cilvēkus meklēt dronu tā, kā meklē pazudušu bērnu. Ja tas ir tikai drons un tas nekur nav trāpījis, tad lai tas tur arī paliek, līdz kāds to atrod. Pretējā gadījumā mēs vienkārši tērētu laiku," teica Grants

Vienlaikus viņš atzīmē, ka situācijās, kad drons ielido apdzīvotā vietā vai trāpa objektam, to izdodas atrast daudz ātrāk. Kā piemēru Grants minēja divus dronus pie naftas pārstrādes objekta Rēzeknē, kuri, iespējams, bija identificējuši mērķi ar īpašu naftas krātuvju atpazīšanas sistēmu. Pēc analītiķa domām, maz ticams, ka Krievija abus dronus apzināti novirzījusi tieši uz šo objektu.

Eksperts ir pārliecināts, ka dronu incidenti Baltijas gaisa telpā turpināsies. Cik intensīvi, tas varētu būt atkarīgs no tā, cik daudz dronu Ukraina sūtīs Sanktpēterburgas virzienā. "Zinu, ka ukraiņi to uztver nopietni, jo viņi nevēlas zaudēt Baltijas valstu atbalstu. Tāpēc viņiem nopietni jāizvērtē savu dronu izmantošana un, iespējams, jāpārdomā programmatūra un darbības principi," piebilda Grants.