"Esam tuvu omikrona viļņa augšējam posmam," pauž premjers; valdības lemtā kopsavilkums

"Šobrīd esam omikrona viļņa tuvu augšējam posmam. Šodien valdībā apstiprinājām izejas no Covid-19 ierobežojumiem stratēģiju, ir ļoti daudz interešu, kuras līdzsvarotas. Pamatā valdībai rūp un atbildam par cilvēku veselību un dzīvībām, kas ir bijis mūsu visu dzinulis krīzē līdz šim," pauda Kariņš.

Pirmā soļa atvieglojumi stāsies no trešdienas, 16. februāra:

• bērni bez papildu prasībām (testa, vakcinācijas, pārslimošanas sertifikāta) varēs piedalīties interešu izglītībā, apmeklēt pasākumus un izmantot pakalpojumus arī bez pieaugušo klātbūtnes "zaļajā" režīmā;
• bērnudārzos atcelti karantīnas pasākumi, ja kontakts ar Covid-19 inficēto bijis ārpus mājsaimniecības un nav saslimšanas simptomi. Piemēram, ja bērnudārza grupiņā ir Covid-19 inficēts bērns, tad viņš dodas izolācijā, savukārt pārējie bērni var turpināt apmeklēt bērnudārzu, neievērojot karantīnu. Tomēr gadījumos, ja kontakts ar inficētu cilvēku ir mājsaimniecības ietvaros, bērnam ir jāievēro karantīna;
• veikali turpmāk varēs strādāt  bez darba laika ierobežojuma.

Otrā soļa atvieglojumi no 1. marta, ņemot vērā prognozēto saslimstības samazinājumu februāra beigās:

Vispārējie drošības pasākumi

• atvērt patlaban slēgtās nozares (izklaides pasākumi iekštelpās, azartspēles, naktsklubi, atrakcijas);
• atcelt darba laika ierobežojumus;
• organizētos pasākumos palielināt maksimālo apmeklētāju skaitu (no 500 līdz 3000 cilvēkiem), atcelt apmeklētāju reģistrāciju un  prasību nodrošināt personalizētas sēdvietas;
• palielināt cilvēku skaitu privātos pasākumos iekštelpās līdz 50 cilvēkiem, ārā līdz 100 cilvēkiem (kāzās, bērēs, kristībās apmeklētāju skaitu palielinot līdz 250 cilvēkiem);
• atcelt grupu dalībnieku skaita ierobežojumus amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā;
• veikalos atcelt prasību pēc sertifikātiem, līdzīgi kā Lietuvā, saglabājot prasību vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību;
• atcelt cilvēku skaita ierobežojumu pie galdiņiem ēdināšanā;
• rekomendēt attālināto darbu, divu metru distances ievērošanu, telpu vēdināšanu, plūsmu nodalīšanu;
• iespējama nebūtiska ieceļošana no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu bez pašizolācijas prasības un "Covidpass" aizpildīšanas pienākums;
• saglabāta prasība lietot medicīniskās maskas vai vismaz FFP2 respiratoru iekštelpās (skolas varēs lemt par masku lietošanas atcelšanu stundu laikā 1.-3. klašu skolēniem).

Kas ar Covid-19 sertifikātiem?

Atcelta prasība pēc vakcinācijas, pārslimošanas sertifikāta:

• ārā;
• mazumtirdzniecībā;
• baznīcās, reliģiskajos pasākumos.

Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem būs iespēja izvēlēties un pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā. Tas neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

 Saglabāta prasība pēc sertifikātiem augsta infekcijas izplatības riska vietās:

• publiskos pasākumos (sporta, kultūras pasākumi u.c.);
• diskotēkās, naktsklubos, atrakcijās (ieeja ar maskām);
• sporta un amatieru aktivitātēs;
• ēdināšanā, piemēram, kafejnīcās, restorānos;
• individuālo pakalpojumu nodrošināšanā, kur nelieto maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta;

No 15. februāra līdz 1. aprīlim pārcelta prasība pēc balstvakcinācijas sertifikāta pakalpojumu saņemšanai.

Kur strādāšanai vajag Covid-19 sertifikātus?

Pedagogiem un bērnu uzraudzībā nodarbinātajiem, sociālajā aprūpē, veselības aprūpē nodarbinātiem. Publiskajā sektorā nodarbinātajiem, kuri ikdienā apkalpo klientus, ieslodzījuma vietās un pakalpojumu sniegšanā, kuros klientam ir jāuzrāda sertifikāts, ja ir saskare ar klientu.

Darba devējam tiesības izvērtēt darbus, kuru veikšanas laikā ir paaugstināts risks inficēties (ciešs kontakts ar pakalpojuma sanēmēju, saskare ar lielus skaitu cilvēku, kuru vakcinācijas statuss nav zināms, darba pienākumu, kas ir būtiski uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, veikšana). Šiem darbiniekiem darba devējs varēs noteikt pienākumu darbu veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vai bez sertifikāta esošie varēs atgriezties darbā?

No 1.marta joprojām sertifikāts nepieciešams izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes jomā strādājošajiem un klientu apkalpošanā nodarbinātajiem jomās, kur ciešs kontakts ar klientu, ieslodzījuma vietās strādājošajiem. Visos pārējos gadījumos no 1.marta darba devējs var nodarbināt iepriekš saistībā ar vakcināšanās faktu no darba atstādinātos darba ņēmējus.

Plāna trešais solis, kas notiks aprīlī?

No 1.aprīļa – plāna trešais solis – atcels visus drošības pasākumus, saglabājot rekomendācijas medicīnisko masku, respiratoru lietošanai, distances ievērošanai, telpu vēdināšanai u.c.

Kāpēc tiešā šādi ierobežojumi tiek ieviesti – pamatojums.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts teica, ka, diskutējot par drošības pasākumu pakāpenisku izbeigšanas plānu, notikušas rūpīgas konsultācijas ar veselības nozari, ministrijām, nozarēm un politiskajiem partneriem. Iepriekš piedāvātais, izdiskutētais un saskaņotais plāns tika pieņemts. "Atvieglojumu apmērs ir lielākais, kādu esam vienā solī lēmuši kopš pandēmijas sākuma. Gribētu cerēt, ka izdevies salāgot grūti līdzvarojamas lietas – pandēmijas turpināšanos, kamdēļ nedrīkst zaudēt modrību, vienlaikus arī vispārējo nogurumu no pandēmijas, vēlmi samazināt drošības pasākumus un atvieglot dzīvi," viņš pauda.

Omikrona pīķis Latvijā nav sasniegts, tā augstāko punktu paredz līdz 1. martam

Daniels Pavļuts

veselības ministrs

"Inficēšanās gadījumu skaits turpina pieaugt un ir augstākais, kāds bijis. Situācija ir stabilizējusies skolās un attiecībā uz bērniem, bet pieaugušo inficēšanās līmenis turpina pieaugt. Turpinās arī slimnīcās hospitalizēto Covid-19 pacentu skaita pieaugums, kas ir ap 1200. Aptuveni puse no šiem pacientiem ir ar Covid-19 kā pamatdiagnozi. Situācija ir smaga un nopietna, lai gan nav dramatiska, kāda bija pērn rudenī. Pandēmija nav beigusies, nedrīkst zaudēt modrību un pilnībā atslābt. No otras puses, ir milzīgais nogurums un sabiedrības spēja izturēt ir uz robežas. Saprotot, ka omikrona paveidam ir daudz mazākas sekas uz veselību un sabiedrību kopumā, ir saprotama vēlme samazināt drošības pasākumus un atvieglot normālāku dzīvi."

Pēc viņa teiktā, tās valstis, kur atšķirībā no Latvijas pieņemti vēl lielāki drošības pasākumu atvieglojumi, omikrona augstākais pīķis ir aiz muguras. Latvijā tas paredzams februāra beigās, tāpēc vien no 1. marta sekos plašs atvieglojumu klāsts dažādās nozarēs. Tikmēr 1. aprīlī indikatīvi drošības pasākumi tiks izbeigti.

Nākamo pandēmijas vilni paredz rudenī

Vienlaikus veselības ministrs uzsvēra, – jārēķinās, ka rudenī var sekot vēl viens pandēmijas vilnis, tapēc Latvijai ir jāizmanto turpmākie mēneši, – pavasaris un vasara, lai sagatavotos dažādiem notikumu scenārijiem un situācijas pavērsieniem. Ja nepieciešams, jānodrošina balsta vakcīnu atkārtotu saņemšanu. Ņemta vērā pieredze rudenī, ienākot Latvijā delta variantam, veikti uzlabojumi skābekļa saņemšanas nodrošināšanā slimnīcās, tiek veidotas gultu un medicīniskā aprīkojuma rezerves. Ir taktiskas rezerves slimnīcās, stratēģiskā, valsts līmenī gatavība turpmākām krīzēm.

Pavļuts pateicās tiem, kas ir izmantojuši iespēju saņemt balstvakcīnu – pēc viņa sacītā, dati rāda, ka cilvēki ar balstvakcīnu labāk pasargāti pret nonākšanu slimnīcā un nāvi no Covid-19. "Gribētu aicināt izmantot iespēju balstvakcinēties, šīs iespējas turpināsim nodrošināt, neraugoties uz būtisku vakcinācijas punktu ievietojuma pārskatīšanu pieprasījuma krituma dēļ. Vakcinēties joprojām varēs katrs, kas to vēlas. Aicinu šo iespēju izmantot," viņš pauda.

Kāds ir Latvijas nodrošinājums ar vakcīnām pret Covid-19?

Pavļuts teica, ka pērn Latvijā ir izmantoti 2,8 miljoni vakcīnu devu, krājumos patlaban ir aptvueni 1,3 miljoni devu, kā arī šogad atbilstoši noslēgtajiem līgumiem paredzēts saņemt vēl kopsummā ap četriem miljoniem vakcīnu. Vakcīnu portfelis Latvijā līdzīgi kā citām valstīm tika veidots ar lielu rezervi, ņemot vērā vēsturiskos piemērus, – daļu no vakcīnu portfeļa Latvija aktīvi neizmanto, piemēram, "Jansen" un "Astra Zeneca". Tie ir pirmie vakcīnu tipi, kas tika ziedoti, jo pircēju tām nav izdevies atrast. Toties izdevies visam krājumam, kas jāatdāvina, atrast saņēmējus. Tās nonākušas kā dāvinājums dažādām valstīm, kā piemēram, Gruzijai, Moldovai, kā arī tālāk – Āfrikas kontinetam, Āzijai. Tās vakcīnas, ko Latvijai nevajag, tiks virzītas, pirmkārt, pārdošanai un, otrkārt, dāvināšanai, ja tas ir labākais risinājums, skaidroja Pavļuts.