Finansējums aizsardzībai un cilvēkresursi. Kas pārrunāts militārās padomes sēdē?

Kā veicas ar šobrīd nozīmīgākā valsts aizsardzības infrastruktūras projekta – "Sēlijas" poligona – būvniecību? Pirmdien darbu progresu šeit novērtēt bija ieradies Valsts prezidents.

Pēc Valsts prezidenta militārās padomes sēdes, kas slēgtā formātā tika aizvadīta Zemessardzes 55. kājnieku bataljona štābā Aizkrauklē, Edgars Rinkēvičs ieradās topošajā Sēlijas poligonā.

Taujājot par padomē spriesto, prezidents kā pirmo izcēla to, ka runāts par aizsardzības izdevumiem – to, ka Latvijai aktīvāk jāvirzās uz to, ka savai aizsardzībai tērējam 5% iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus Rinkēvičs akcentēja, ka tikpat svarīgi, cik sasniegt šo apjomu, ir arī tas, lai šie ieguldījumi tiktu jēgpilni tērēti.

Edgars Rinkēvičs

Valsts prezidents

Tās ir ļoti konkrētas lietas, kas Latvijai ir jāsasniedz. Tā nav vienkārši runa par naudu. Šeit mums ir skaidras prioritātes, sākot ar mūsu bruņoto spēku apgādes ar tehniku, tālās artilērijas iegāde, pretgaisa aizsardzības, kā arī munīcijas krājumu ļoti radikāla papildināšana.

Sēdē arī spriests, ka efektīvas aizsardzības nodrošināšanai svarīgi investēt ne tikai bruņojumā, bet arī nepieciešams būtiski palielināt cilvēkresursus gan profesionālajā un Valsts aizsardzības dienestā, gan Zemessardzē.

"Mums ir nepieciešams no 31 tūkstoša palielināt līdz 38 tūkstošiem. Šobrīd Bruņoto spēku vadība mani informēja, tas sadalās pa gadiem, un jau šogad faktiski mums ir jāpieņem lēmums par profesionālā dienesta palielināšanu līdz 8000 karavīru. Tas ir vēl klāt plus mīnus 500 karavīru, tās ir lietas, par kurām ir jālemj Ministru kabinetā, valdībā," norādīja Rinkēvičs.

Prezidents kopā ar bruņoto spēku vadību bija devies arī aplūkot, kāds ir topošā "Sēlijas" poligona būvniecības progress.

"Sēlijas" militārā poligona būvniecība ir sadalīta vairākās kārtās un plānots, ka pirmā no tām tiks pabeigta jau līdz šā gada beigām. Lai gan infrastruktūras izbūve šeit ir tikai pašā sākuma stadijā, jau šobrīd, lai gan ierobežotā apjomā, bet notiek arī militārās mācības.

Militārajā objektā aprises jau sāk ieņemt nesprāgušās munīcijas zona ar uguns novērošanas torni, tāpat apjaušamas šautuves robežas. Pirmajā kārtā šeit jātop arī munīcijas uzglabāšanas laukumam, kā arī vietai, kur mācību laikā īslaicīgi uzturēties karavīriem.

Kaspars Pudāns

Nacionālo bruņoto spēku komandieris

Es pagaidām no ziņojumiem un praktiski apskatot šīs vietas, ticu, ka mēs visu līdz gada beigām arī paveiksim, kas mums ir plānots. Un tas uzdevums ir sagatavot šo poligonu papildus tam, ka mēs te varam jau veikt tā sauktos sausos treniņus, taktiskos treniņus, tad no nākamā gada sākuma te varam veikt jau mācības ar kaujas ieročiem.

Šobrīd "Sēlijas" militārais poligons ir brīvi pieejams, taču jau drīzumā šeit parādīšoties brīdinājuma zīmes un norādes iedzīvotājiem, tāpat uz ceļiem tiks ierīkoti kontrolpunkti un barjeras, lai kurš katrs militārajā objektā iekļūt nevarētu.

Tālākajiem poligona attīstības plāniem būtu jāīstenojas līdz 2030. gadam. Otrajā kārtā šeit jātop arī kazarmām, noliktavām, ēdnīcai, medicīnas centram un dažādai citai infrastruktūrai. Prezidenta vērtējumā, arī tas ir paveicams, tomēr viņš neslēpj bažas, jo jau šobrīd iezīmējušies vairāki izaicinājumi.

"Pirmā lieta ir finanses, tāpēc tiek runāts arī par publisko-privāto partnerību, un tas ir jautājums, kas vēl tiek vērtēts ne tām daļām, kas skar militāro poligonu, bet tām, kas skar loģistiku, pievedceļus. Un otra lieta ir jaudas. Tīri vienkārši jaudas, kas to visu būvēs," teica Rinkēvičs.

Prezidents vienlaikus uzsvēra, jādara viss, lai poligons taptu noteiktajos termiņos, jo plānots, ka šeit trenēsies arī NATO karavīri, tādēļ šī projekta veiksmīga realizācija ir cieši saistīta ar sabiedroto karavīru klātbūtni Latvijā un mūsu apņemšanos tiem nodrošināt labus treniņu apstākļus.