Gada garākā diena un īsākā nakts – kā noris īsto vasaras saulgriežu sagaidīšana?
Lielākā daļa iedzīvotāju Jāņus grasās svinēt no svētdienas uz pirmdienu. Taču saulgriežu tradīcija patiesībā saistāma tieši ar laiku no 20. līdz 22. jūnijam – kad astronomiski diena ir visgarākā, bet nakts – īsākā. Kā tad senie latvieši aizvadījuši vasaras saulgriežu laiku, un ko no tā šodien var paspēt aizgūt jebkurš no mums?
Lai arī latvietis pieradis tos miestiņa kausus cilāt un ugunskuram pāri lēkt 23. un 24. jūnijā, tomēr tie īstie saulgrieži ir šodien un rīt. Kā tas tā vēsturiski nākas, un kur radusies šo pāris dienu nobīde? Šos vārdus "vasaras saulgrieži" un "Jāņi" vispār ir pareizi izmantot kā sinonīmus?
"Nobīde radās, sākot lietot Gregora kalendāru. Senči dzīvoja pēc saules, tās bija 9 dienas, un gads bija citādāks. Gads sākās 20., 21. martā, tā bija jaunā Saules gada cikla sākuma diena," skaidro "Manas zemes pirts" saimniece, pirtniece, latviskās dzīvesziņas kopēja Iveta Zemniece.
Bet Jāņi un saulgrieži var izmantot vienlīdzīgi, norāda Zemniece. Jāņi ir tas laiks, kad saule ir uzkāpusi visaugstāk, pēc pāris dienām pagriežas un sāk atkal iet uz otru pusi.
Varētu grāmatu sējumus rakstīt par ticējumiem un tradīcijām, kas un kā šajā varētu pat teikt dikti maģiskajā gada atskaites punktā jāpaspēj paveikt un kādā īpašā manierē izpildīt, lai sev piesaistītu veiksmi, panākumus un svētību. Kāpēc latvietim tieši šis laiks allaž šķitis tik nozīmīgs un izšķirošs?
Latvieši vienmēr bijuši zemkopji, tāpēc svētki saistīti ar sauli. Bet mūsdienu cilvēkam svarīgi arī sagaidīt rītu un savākt rīta rasu, un sagaidīt saullēktu. Puišiem jāsien veselības slotiņas un kārtīgi jānoperas pirms saules sagaidīšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
