Gads iesācies ar jaunu izaicinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā

Daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos līdzās zaļajiem, dzeltenajiem un zilajiem konteineriem aizvien vairāk būtu jāparādās arī brūnajiem. Taču konteineri, kuros var izmest bioatkritumus, daudzdzīvokļu namu pagalmos pagaidām tiek uzstādīti kūtri.

Kā liecina dažādas aptaujas, daudzdzīvokļu namu iemītnieki labprāt šķirotu bioatkritumus, taču pat blakus pagalmos situācijas ir ļoti atšķirīgas – ir nami ar vairākiem konteineriem, kā arī ir tādi, kur pagalmos izvietoti tikai konteineri sadzīves atkritumiem.

Viens no vadošajiem atkritumu apsaimniekotājiem skaidro, ka konteineri tiek uzstādīti gadījumos, kad ir bijis pieprasījums. Pietiek arī, ja no daudzdzīvokļu nama interesi izrāda kaut viens.

"Šobrīd apkalpojam 85000 objektu, no tiem tikai 2000 ir šie konteineri. Ja iedzīvotāji vēlas, lai tiktu uzstādīts pagalmā konteiners, daudzdzīvokļu nama iemītniekam jāvēršas pie sava pārvaldnieka," skaidro AS "CleanR Grupa" pārstāve Zane Plone.

Cilvēki to arī dara. Taču apstākļi ne vienmēr ir atbilstoši, jo bieži vien pagalmos nav vietas. Tāpēc situācija būtu jārisina visiem kopā, iesaistot gan valsti, gan pašvaldības, saka namu pārvaldnieki, norādot uz vēl kādu problēmu.

"Problēma tāda, ka kavējas izvešana. Pieteikta uzstādīšana pērn, bet nav uzlikts, saprotam situāciju, ka tas ir jaunums ne tikai apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, bet arī atkritumu izvedējiem," situāciju skaidro AS "Civinity Mājas" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Gatis Roze.

Atkritumu apsaimniekotāji to gan skaidro ar laikapstākļiem.

"Šajās dienās bija vairāki gadījumi, kad uzsākta atkritumu izvešana, ekipāža sastapās ar to, ka atkritumi sasaluši, un pieņemts lēmums, ka atkritumu izvešana tiks pārcelta," stāsta Plone.

Līdz ar siltāku laiku situācija tiks risināta. Vienlaikus iedzīvotāji aicināti atkritumus šķirot papīra vai biodegradējamos maisiņos. Ziemā tie neļauj atkritumiem piesalt pie konteinera, bet vasarā neveidosies nepatīkama smaka.

Tikmēr bezatkritumu kustības piekritēja saka, ka jaunas sistēmas ieviešana – bioatkritumu šķirošana Latvijā – ir izaicinājums visiem. Procesa ātrums būs atkarīgs arī no valsts un pašvaldībām.

"Ir valstis, kas šo sistēmu ieviesa strauji. Tam nepieciešams skaidrs darbs. Latvijas gadījumā sarežģī arī tas, ka liela daļa, piemēram, Rīgas atkritumu apsaimniekotājs, ir privāts uzņēmums, ar kuru noslēgts līgums, nevaram mainīt noteikumus iepirkuma vidū. Ceru uz nākamajiem iepirkumiem, kuros pašvaldības iekļaus atvieglojumus, laineri, mazāka izmēra konteinerus, kas atvieglos šos bioatkritumu šķirošanu," stāsta Saeimas deputāte "Progresīvie",  biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāve Mairita Lūse.

Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aptaujā pašvaldības – kā tiek īstenota bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana. Pašvaldības aicinātas iesaistīties problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas saistošajos noteikumos.