Galvassāpju kabinetā izmeklēs migrēnas ierosinātājus un piemēros terapiju
Migrēna – šī slimība sabiedrībā un dažkārt pat mediķu vidū ilgus gadus nav tikusi uztverta pietiekami nopietni, lai gan aplēses liecina, ka ar neciešamām galvassāpēm regulāri mokas katrs desmitais iedzīvotājs. Rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri" šodien atklāts specializēts Galvassāpju kabinets, kurā būs iespēja saņemt padziļinātu konsultāciju pie neirologa un ārstēšanas plānu.
Galvassāpju kabineta neiroloģe Anita Balcerbula konsultāciju sāk ar vispārējo neiroloģisko pārbaudi. Migrēna ir slimība, ko ar aci nevar saskatīt, taču tā pamatīgi bojā dzīves kvalitāti.
"Galvassāpju kabinets ir domāts pacientiem, kuri ilgstoši mokās ar galvassāpēm, kur viņi staigā no viena speciālista pie otra un meklē glābiņu, kā ar to tikt galā."
Migrēnas lēkmju laikā, kas var ilgt pat diennakti, cilvēks faktiski kļūst nespējīgs veikt jebkādas ikdienišķas darbības. Arī strādāt ne, migrēna ir visbiežākais darba nespējas iemesls. Jo līdzās galvassāpēm šiem slimniekiem var būt arī slikta dūša, vemšana, nepanesama reakcija uz gaismu un skaņu.
"Galvassāpēm tiek bieži atmests ar roku, jo kam tad nesāp galva, bet patiesībā tā jau ir saslimšana, tā jau ir patoloģija, tas ir ļoti liels apgrūtinājums gan pašam cilvēkam, gan iesaistoties darba vidē, jo līdz ar to arī darba devējam šis darbinieks vairs nav tik produktīvs."
Galvassāpju kabinetā varēs saņemt padziļinātu neirologa konsultāciju, katram individuāli izveidotu terapijas un izmeklējumu plānu, vajadzības gadījumā arī trigera punktu blokādes spēcīgu sāpju mazināšanai.
Ārste stāsta – īsi pirms migrēnas var būt gan redzes traucējumi, gan tirpšana vienā sejas pusē, pat runas traucējumi. Atsevišķiem migrēnas pacientiem ir galvassāpju priekšvēstneši, ko sauc par aurām.
"Auras var būt dažāda veida, šī shēma parāda, kāda veida – var būt balts pleķis priekšā, var pazust redze, varbūt, ka viss izskatās lielāks, nekā patiesībā ir, un parasti pēc 30 minūtēm sākas galvassāpes."
Nereti tomēr ir tā, ka paciets pie neirologa atnāk ar sūdzībām par galvassāpēm, bet izmeklējot atklājas, ka sāpes atstarojas no citām ķermeņa daļām.
"No muskuļa, ko paši varam sev sataustīt, kas iet no auss uz atslēgas kaulu, arī tās sāpes var atstarot līdz pat deniņiem, tāpēc mēs iztaustām šos trigera punktus."
Aplēses liecina, ka ar neciešamām galvassāpēm regulāri mokas katrs desmitais iedzīvotājs. Jārēķinās, ka mūsdienu medicīnā aizvien nav atrasts veids, kā migrēnu izārstēt pavisam, taču iespējams samazināt tās biežumu vai novērt tuvojošās lēkmes.
"Tas ir milzīgs ārsta darbs un laika ieguldījums tanī, lai specializētos šajā jomā, jo neirologu mēs esam daudz, bet uz rokas pirkstiem skaitāmi neirologi, kas prot darboties ar galvassāpju pacientiem. Pacients meklē savu ārstu! Un tie pacienti, kuriem ir hroniskas kaites un galvassāpes, kas moka ikdienā, viņš iet un taustās, un meklē to konkrēto speciālistu, kuram viņš varēs pieķerties, kuram ir tas augstākais uzticamības līmenis un kurš prot atrisināt, jo mēs runājam par galvassāpēm – par terapiju, par prevenciju, ko darīt, lai nesāpētu."
Migrēnas ārstēšana ir ļoti individuāla – ja vienam pacientam terapiju var izdoties pielāgot ar pirmo reizi, citam tas prasa atkārtotas vizītes un uzraudzību ilgākā laika posmā. Vizīte pie galvassāpju speciālista šobrīd nav valsts apmaksāta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
