Ģenerālprokurora amata kandidāts Pundurs izceļ prokuroru specializācijas plusus, bet Stukāns sola piedāvāt "skatījumu no malas"

Attiecīgi Pundurs skaidroja, ka prokuratūra skata ļoti dažāda profila lietas, kurās prokuroriem ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Kā piemērus Pundurs minēja lietas, kas saistītas ar narkotisko vielu apriti, kā arī finanšu noziegumiem.

Tāpat, Pundura ieskatā, prokuratūrā ir nepieciešama reforma, lai tās struktūra tiktu izmainīta atbilstoši tām tiesu sistēmas izmaiņām, kas radušās pēc tiesu reformas. Kandidāts arī norādīja, ka, viņaprāt, prokuratūrai būtu jāstrādā divos līmeņus, jo tas būtu pareizākais modelis. Viņš atzīmēja, ka ir vairāki rajoni Latvijā, kur prokuratūrā kopumā ir kādi trīs četri darbinieki. Pundura ieskatā, tas nav efektīvs pārvaldības modelis.

Bijušais prokurors arī pauda uzskatu, ka būtu nepieciešams kardināli mainīt pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzību. Attiecīgi viņš uzskata, ka sistēma jāgroza tā, lai prokuratūrai būtu vadošā loma izmeklēšanā, proti, tieši prokuratūra būtu tā, kas noteiktu izmeklēšanas virzienus, bet policija veiktu "melno darbu".

Savukārt Stukāns padomei atklāja, ka, viņaprāt, prokuratūrai ir nepieciešams "skatījums no malas". Kandidāts arī atzīmēja, ka pēc tam, kad tika izsludināts konkurss uz ģenerālprokurora amatu, viņš saņēma ziņas no dažādiem tiesnešiem un prokuroriem, kas aicināja pieteikties šim amatam.

Tiesnesis skaidroja, ka viņam ir izpratne par risināmajiem jautājumiem. "Prokuratūrai ir potenciāls nodrošināt tiesiskumu un kvalitatīvu tiesas procesu, un darbs var tikt darīts citādāk – ekonomiskāk un tiesiskāk," sacīja Stukāns. Viņš norādīja, ka esošā uzraudzības sistēma nav sevi attaisnojusi, un prokuratūra nav pievērsusies ekonomisko noziegumu šķetināšanai. "Nav pamata pārmest tiesām, ka šāda veida lietas netiek skatītas, ja tikai prokurors var izvirzīt apsūdzību," uzsvēra kandidāts, piebilstot, ka prokuroram būtu jāvada kriminālprocess.

Viņš arī atzīmēja savu iesaisti dažādu likuma grozījumu izstrādē, kā arī dažādu pētījumu tapšanā.

Atbildot uz dažādiem jautājumiem, Stukāns akcentēja, ka ģenerālprokuroram ir ļoti būtiska loma tiesu sistēmā, tādēļ viņa ieskatā ir nepieciešams būtisks darbs, lai veicinātu prokuroru iesaisti procesa virzībā, sākot jau no izmeklēšanas stadijas. "Prokurora darba dienai būtu jāsākas policijas iecirknī," sacīja Stukāns.

Līdz ar to Tieslietu padome ir uzklausījusi visus astoņus ģenerālprokurora amata kandidātus un tagad sākusies apspriešanās pirms aizklātā balsojuma. Balsošana notiks vairākās kārtās, atsijājot tos kandidātus, kas būs saņēmuši vismazāko atbalstu.

Jau ziņots, ka Tieslietu padome šodien uzklausa ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā.

Uz ģenerālprokurora amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Alēns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Armīns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Pundurs.

Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.