Uz saturu

Ikdienas izaicinājumi neredzīgiem cilvēkiem: kā sadzīvot pilsētā un cienīt suņa‑pavadoņa darbu?

Kā jūtas neredzīgs cilvēks, pārvietojoties pilsētā, un vai drīkst glaudīt suni-pavadoni? Otrdien aizvadītā starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā interesentiem Rīgas centrā bija iespēja iejusties pārbaudījumos, ar kuriem ikdienā nākas saskarties neredzīgiem cilvēkiem.

Lai Andris varētu pārvietoties pilsētvidē, vīrieti ikdienas dzīvē pavada četrkājainais draugs un viņa acis – Edijs. Andris stāsta, ka viņu piemeklējušas daudzas nepatīkamas situācijas, kurās cilvēki nezināšanas dēļ traucējuši suņa-pavadoņa darbu. Šādus vājredzīgo un neredzīgo cilvēku palīgus apmāca aptuveni divus gadus, un viņi nebūt nav parasti mājdzīvnieki.
"Lūdzu, nemēģiniet nekādi novērst no darba uzmanību. Šajā gadījumā jūs vienkārši sākat skaļi komentēt un uzrunāt, jau tas ir pārkāpums, bet nākt klāt un mēģināt noglaudīt vai kādu nieku iedot, kā kārumu, ir lielākais pārkāpums, jo tas viennozīmīgi novērsīs suņa uzmanību. Lūdzu, priecājieties ar acīm un skatieties, kā šāds brīnums strādā realitātē, bet maksimāli ignorējiet," saka Andris.

Šodien pasaulē atzīmē starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu – tā ir iespēja arī pārējai sabiedrības daļai labāk izprast izaicinājumus, ar kādiem ikdienā saskaras neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki. Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi.

FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS/TV3 ZIŅAS

"Redzes funkcionālie traucējumi ir smagi traucējumi, bet tie nav tik smagi, lai šo sabiedrības daļu kaut kur izolētu vai izslēgtu no sabiedrības. Bieži vien ir stigmas vai uzskati, ka cilvēks, kas zaudējis redzi, nekad vairs nevarēs strādāt, bet ir daudzas profesijas, ko var darīt cilvēki ar redzes traucējumiem," saka Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais.

Vērmanes dārzā bija iespēja iepazīties gan ar jaunākajiem risinājumiem, palīglīdzekļiem, tehnoloģijām un metodēm, kas atvieglo ikdienu cilvēkiem ar redzes traucējumiem, tāpat arī satikt speciālistus un iepazīt atbalsta organizācijas. Biedrības, kas veicina neredzīgo iekļaušanu sabiedrībā, vadītājs saka, ka esam uz pareizā ceļa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Pēdējā laikā ir daudz kas izdarīts, un, protams, vienmēr ir kur tiekties – universālais dizains, vadlīnijas, skaņas sintēze sabiedriskajā transportā, gan pilsētā, gan tālsatiksmes autobusos – tā ir, bet reizēm nedarbojas," bilst biedrības "B Sports" valdes priekšsēdētājs Gints Blūmbergs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm