Ikvienam iespēja veidot un oficiāli reģistrēt savas dzimtas ģerboni, taču jārēķinās ar stingrām prasībām

Šogad Latvija reģistrēti jau četri jauni dzimtas ģerboņi. Gan dzimtu gan pašvaldību ģerboņus ikviens interesents var aplūkot mājaslapā "gerboni.kulturaskarte.lv".

"Amoliņu zari, kas ieskauj vairogu, simboliski atsauce uz manas sievas Ditas meitas uzvārdu, savā ziņā tas ir iekodēts dzimtas ģerbonī," stāsta Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps.

Jānis un Dita Plepi ir juristi, un šī ir viena no šķautnēm, ko viņi vēlējās atspoguļot savā dzimtas ģerbonī. Katrai detaļai te sava nozīme, nekas nav nejaušs. Ģerboņa izveide bija radošs un aizraujošs process, kurā iesaistījās arī jaunākā paaudze.

"Mums sadarbība ar meitām bija ļoti veiksmīga, īpaši vecākā meita dzīvoja ļoti līdzi tapšanai, viņai bija sajūtas, kurš kaķis ir labs, kurš mazāk labs, viņa par to ir ļoti priecīga," bilst Pleps.

Plepu idejas apkopoja un grafiskā veidā realizēja mākslinieks Edgars Sims – tiesa, nevis ar molbertu un otu, kā vecos laikos, bet izmantojot datoru.

"Kaķis ir atsauce uz to, ka esam Rīgā, zinām melno kaķi uz kaķu mājas jumta. Ar pergamentu ir tāds neatkarīgs, radošs dzīvnieks, kuram tomēr māju izjūta ir svarīga," saka Pleps.

Lai iegūtu valsts apstiprinājumu par ģerboni jāgatavojas gana sarežģītam procesam – jāizpilda visas heraldiskās prasības, jāierodas uz izskatīšanu, jābūt gatavam labot dažādas detaļas.

Sākumā Kultūras ministrijā iesniedz iesniegumu par ģerboņa reģistrāciju, kam pievieno apraksta projektu un ziņas par īpašnieku. Kultūras ministrija to nosūta Valsts heraldikas komisijai, kas arī pieņem gala lēmumu. Par ģerboņa reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva 7,11 eiro. Rezultāts esot tā vērts, pārliecināts Pleps.

"Tiešām ir šī aizsardzība, neviens cits šo ģerboni  – stāstu par dzimtu – nevar paņemt un izmantot, un otrs – mēs esam pilnīgi droši, ka šis ģerbonis atbilst mūsu valsts heraldiskajām tradīcijām – komisija ir apskatījusies un atzinusi, ka viss ir kārtībā," stāsta Pleps.

Eksprezidenti, uzņēmēji, politiķi, sportisti – cilvēku skaits, kas reģistrējuši savus ģerboņus ir ļoti plašs. Pērn gan bijis viens gadījums, kad ieceri par dzimtas ģerboni atbildīgā komisija noraidījusi.

Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Zariņš skaidro: "Atteikuma iemesls tas, ka pieteikuma iesniedzējs nebija ar mieru ievērot Valsts heraldikas komisijas ieteikumus, līdz ar to atteikums no Kultūras ministrijas šo ģerboni reģistrēt."

Pašlaik izskatīšanā ir vēl sešu ģerboņu apstiprināšana. Jāpiemin, ka bez privātpersonām, jaunus ģerboņus pēdējā laikā aktīvi reģistrē arī pašvaldības, saistībā ar Administratīvi teritoriālā reformas sekām.