Ilgstošās lietavas nokauj zemnieku cerības uz labu ražu
Pašlaik ir graudu ražas novākšanas laiks, bet lietus to traucē darīt. Zemnieku Saeima rēķina, ka līdz šim dažādos novados novākti vien 30-50% graudu. Tas iedragā ražas kvalitāti un rada zemniekiem papildu izmaksas. Turklāt pat brīžos, kad nokrišņi mitējas, darbus ne visur var atsākt, jo, kamēr zeme nav izžuvusi, kombaini stieg dubļos.
Bēdīga situācija
Jaunpils zemnieku saimniecībā "Pētertāles" strādnieki steidz izmantot ik minūti, kad lietus nelīst. Pēdējo nedēļu lietavas vispamatīgāk izmērcējušas tieši Kurzemi, labības laukus vietām pārvēršot par kaut ko līdzīgu purvam. Saimnieks Gunvaldis Sproģis atzīst, – situācija ir bēdīga.
"Mēs sākām kult jau 7. jūlijā, bet līdz pat šim turpinām un turpinām, bet tikai pa bišķītim. Ko nokuļam, to tūdaļ izkaltējam, noliekam torņos glabāšanai, bet uz lauka lāga pastrādāt nevar. Laika apstākļi ir reti slikti – līst, līst un līst," viņš raksturo situāciju.
Ražas novākšanas kavēšanās iedragā graudu kvalitāti. Turklāt, ja graudi tiek novākti slapji, tie ir jākaltē vairāk nekā parasti, kas rada papildu izdevumus par apkuri un elektrību. Arī degvielas patēriņš, braucot pa dubļaino lauku zemi, ir par 20-30% augstāks. Nemaz nerunājot par faktu, ka ir platības, uz kurām tehnika vienkārši nevar uzbraukt, jo tad arī tur paliktu iestrēgusi kā purvā.
Sproģis arī atgādina, ka valdība ir izvēlējusies īpaši atbalstīt Krievijas sankciju skartos piensaimniekus, kamēr lauksaimniekiem šāda palīdzība nepienākas, kaut arī, viņaprāt, pašreizējie laikapstākļi viņus nostādījuši vēl bēdīgākā situācijā par piena lopkopjiem.
Novāks visu
Zemgali lietus saudzējis, tādēļ tur novākta jau puse ražas, bet citviet Latvijā – labi ja trešdaļa. Tā rēķina Zemnieku Saeima. Organizācijā skaidro, ka lietus rada arī citas problēmas, piemēram, ziemas rapša sēja, kas parasti beidzas ap 15. augustu, vietām nav pat vēl sākta.
Tomēr tādi gadi, kad uz lauka paliek daudz nenovāktas labības, Latvijā esot ļoti reti. Un šim nevajadzētu būt vienam no tiem, uzskata Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
"Ir vietas, kur šobrīd jau skaidrs, ka zemnieki nevarēs uzbraukt un nepaspēs graudus novākt. Bet procentuāli tā nav liela daļa šā gada ražas," viņa mierina.
Dzelzkalēja-Burmistre arī atgādina, ka Latvijā jau vairākus gadus darbojas lauksaimniecības apdrošināšana un apzinīgākie zemnieki to arī ir izmantojuši.
Tikmēr sinoptiķi lauksaimniekiem labas ziņas nesola – tikpat vēsu un lietainu visā Latvijā viņi prognozē arī lielāko daļu šīs nedēļas.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
