"Inta", "Dace", "Monta" jeb Latvijā selekcionē vērtīgas jaunas ābolu šķirnes

Izrādās, tas nemaz nav tik vienkārši: jāpaiet vismaz 20 gadiem, lai selekcionētu, piemēram, jaunu ābolu šķirni. Lai tiktu pie jaunām šķirnēm vispirms jāveic tests ar jaunajiem selekcijas paraugiem, kuriem nosaka gan šķīstošo sausni, gan skābuma un polifenolu saturu, tā atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dobeles dārzkopības institūta Pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa. "Tikai pēc tam, kad tas vairākus gadus pēc kārtas pārbaudīts, varam patērētājam nodot visgaršīgāko šķirni."

Šonedēļ Augļu testēšanas laboratorijā jāizanalizē 50 jaunie ābolu hibrīdu paraugi, bet kopumā Dārzkopības institūta dārzā šobrīd pārbaudē ir 6 tūkstoši hibrīdu. Un, lai tiktu pie jaunās šķirnes, paiet veseli 25 gadi. "Pa priekšu no sēklas izaug hibrīds 6 līdz 7 gados, tikai tad sāk ražot. Tad jāpavairo uz vairākiem kokiem, tas arī paiet kādi 5 gadi, tad šķirne jādod pārbaudīt saimniecībās dažādos reģionos, jātaisa glabāšanas izmēģinājumi. Pēdējos gados esam ieguvuši 3 šķirnes," stāsta LLU Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.

Ābolu šķirne "Inta" ir viena no jaunākajām. Tai speciālā pārbaude, kas nepieciešama šķirnes reģistrācijai, vēl nav pabeigta, jo tā ilgst 5 gadus, un šajā laikā jāievāc vismaz divas ražas. Savukārt ābolu šķirne "Dace" ir viegli audzējama un tai ir liels pieprasījums, bet "Montas" priekšrocība ir tāda, ka to var ilgi glabāt – praktiski līdz pavasarim.

Latvijas vecajām ābolu šķirnēm nav nekādas vainas, stāsta Dārzkopības institūtā, taču tās nav iespējams uzglabāt līdz pavasarim, turklāt šīs jaunās šķirnes ir izturīgākas pret slimībām, kas ļauj tās ļoti ilgi uzglabāt. Tieši šo priekšrocību dēļ jaunās ābolu šķirnes labprāt audzē Igaunijā, Somijā un Zviedrijā.