Izglītības un zinātnes ministrija neplāno apmierināt visas nozares prasības
Turpinās domstarpības starp izglītības ministriju un skolotājiem. Nozares arodbiedrība šodien paziņoja, ka aicinās pedagogus septembrī rīkot beztermiņa streiku, ja netiks panāktas prasības, kas skar darba slodzes un atalgojuma jautājumus. Arī šodien ministrija tikās ar nozares organizācijām un būtiskas vienošanās panāktas netika.
Pēc 16. jūnijā notikušā pedagogu piketa pie Saeimas, kurā skolotājiem neizdevās panākt garantijas tās izvirzīto prasību izpildei, šorīt tika sasaukta arodbiedrības padomes sēde. Tajā vienbalsīgi nolemts, – šādus piketus vairs nerīkot, tā vietā septembrī skolotājus aicinās streikot.
"Mēs šodien nolēmām, ka uzsākam streika procedūru, priekšlikums bija atbalstīt beztermiņa streiku septembra sākumā. Politiķu rokās ir visu mainīt un sadzirdēt laicīgāk, lai mēs nenonākam līdz iespējamam beztermiņa streikam."
Centieni tomēr panākt kompromisu starp Izglītības ministriju un nozari notika arī šopēcpusdien. Viens no karstākajiem jautājumiem atkal bija skolotāju darba slodzes sabalansēšana, kur 60% laika aizņemtu darbs mācību stundās, bet 40% gatavošanās tām un citi pienākumi. Taču arī šodien arodbiedrība skaidrību neesot guvusi.
"Šīs dienas sarunas ir, drīzāk tā, – rēķināsim, skatīsimies, plānosim, diskutēsim, joprojām nekādas precīzas skaidrības nav – vai tiks sabalansēta darba slodze tādā laika ietvarā, kā mēs prasām."
Izglītības ministre Anita Muižniece gan pauda – neliels progress sarunās ir panākts, taču atzina, ka visos jautājumos tā piekāpties neplāno. Ministrija valdībai plāno piedāvāt skolotāju slodžu sabalansēšanu, taču nevarot dot garantijas, ka tas notiks tik strauji, kā to vēlas arodbiedrība. Tāpat esot pāragri spriest, vai to valdība apstiprinās, jo šāda reforma maksātu dārgi.
"Joprojām mēs redzam, ka, lai izpildītu šo arodbiedrības, es atļaušos teikt – ultimātu – no 2023. gada ieviest 60/40 slodzi, tie ir aptuveni 119 miljoni eiro, un tie trūkstoši 4000 pedagogu. Līdz ar to mēs ziņojumā šos datus norādīsim, parādīsim fiskālo aprēķinu, parādīsim ietekmes un tad nu politiķiem būs jālemj."
Tāpat ministrija šobrīd centīšoties panākt vienošanos ar Finanšu ministriju, lai nodrošinātu, ka pašvaldībām, kurās ir sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tiktu palielinātas, līdz ar to arī skolotāji varētu pelnīt vairāk.
"Es šodien runāšu ar Finanšu ministriju, šīs kvalitātes piemaksas, kur skolotāju proporcija ir 10 pret viens un augstāka, piemērot jau no šā septembra un nevis 0,5%, bet divu procentu apmērā no kopējās mērķdotācijas."
Tikmēr arodbiedrība kopā ar citām nozari pārstāvošām organizācijām turpināšot iestāties par streika rīkošanu tik ilgi, kamēr garantijas slodžu izmaiņām un pārējām prasībām nebūs. Turklāt streikam atbalsts ir arī skolu direktoru vidū.
"Ja diemžēl vasarā valdība ar Saeimu nedos skaidru signālu par vidējā termiņa budžetu, acīmredzot arodbiedrība izšķirsies par šo soli un mēs, cik nu varēsim, atbalstīsim šo, neierobežojot pedagogu plūsmu."
Ja arī streiks notiks, tas nesāktos 1. septembrī, jo arodbiedrības plānā neesot sabojāt bērniem un vecākiem jaunā mācību gada sākuma svētkus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
