"Jābūt iespējai piedalīties visiem gribētājiem": diskusijā par pārāk stingru atlasi skolēnu dziesmu svētkiem iesaistās arī prezidents
Pēc desmit gadu ilga pārtraukuma šovasar Rīgu atkal pieskandinās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Gaidāmais notikums gan līdzi nes arī daudz jautājumu. Komentējot diskusijas, vai tiešām vajadzīga tik stingra skolēnu kolektīvu atlase, svētku patrons – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs – šodien teica, ka ir svarīgi, lai bērniem un jauniešiem nepaliktu rūgtums un tajos varētu piedalīties visi gribētāji. Tikmēr izglītības ministre, raugoties uz demogrāfiskām tendencēm, pieļauj, ka jāsāk domāt par alternatīvām, kā vispār šo latviešiem būtisko tradīciju nezaudēt.
Pēdējie skolēnu dziesmu un deju svētki pandēmijas dēļ notika virtuālajā vidē, līdz ar to šovasar gaidāmie ar fizisku kopā sanākšanu notiks pēc desmit gadu pārtraukuma. Paredzams, ka tajos piedalīsies ap 35 tūkstošiem skolēnu. Tomēr gaidāmais notikums raisījis daudz emociju, gan daudzi vecāki, gan kolektīvu vadītāji ir neizpratnē, kāpēc nepieciešama tik strikta skolēnu kolektīvu atlase. Situāciju personīgi nu sola šķetināt arī šo svētku patrons – Valsts prezidents.
"Šiem svētkiem ir jābūt svētkiem – pirmām kārtām. Ir ļoti labi, ka ir tik daudz jauniešu, kas dejo, dzied, spēlē mūzikas instrumentus un kas vēlas piedalīties, viņiem visiem ir jābūt iespējai piedalīties svētkos, saņemt attiecīgu atzinību, būt iespējai izbaudīt to ļoti labo, jauko atmosfēru."
Arī kultūras ministre norāda, ka skates būtu jāorganizē skolēniem draudzīgākā veidā.
"Tas, ka ir bērni, kuri par to, ka viņi nevarēs piedalīties Dziesmu svētkos, uzzina tikai divus mēnešus pirms svētkiem, tas nav cieņpilni, tas nav forši! Es saprotu arī to aspektu par telpu kapacitāti un ietilpību, tomēr mēs varam plānot labāk un darīt labāk, lai tie cilvēki, vienalga kāds ir viņu vecums, lai viņu dalība svētkos saistās ar pozitīvām emocijām un viņi jūtas gaidīti un ieraudzīti."
Tikmēr svētku rīkotāji uzsver – visi skolēni, kuri ir gatavojušies, svētkos varēs piedalīties, tikai atšķirsies formāts – vai tie būs lielkoncerti vai publiski pieejami nelielāki koncerti.
Šovasar gaidāmajos svētkos skolēnu iesaiste ir daudzkārt lielāka, nekā tā ir bijusi iepriekšējos gados. Šogad Daugavas stadionā lielkoncertā dejos 96% no visiem dejotājiem, kas piedalījušies skatēs. Pirms desmit gadiem svētku lielkoncertā piedalījās tikai nedaudz vairāk kā puse – 56% no tiem, kas piedalījās skatēs.
Organizatori norāda – skates un atlases ir būtiskas ne tikai, lai noturētu augstu māksliniecisko latiņu, bet tās ir arī pašu bērnu interesēs – neizgāzties kopējā uzvedumā.
"Ja bērns vai jaunietis nav labi apguvis repertuāru, iespējams, ka arī tā labsajūta nebūs tā, ko viņš pats sagaida, iespējams, tas stress un tās gaidas nepiepildās. Ja mēs izpildām muzikālu skaņdarbu, tad kaut kādām muzikālām kvalitātēm ir jābūt, vai ja dejojam deju un nav apgūti tie soļi, nu iedomājamies to bērnu uz lielā Daugavas stadiona, nu ja tur samisējas tie soļi vai nezina, kur un kā ir jāiet, kā tas bērns tajā brīdī jutīsies? Tāpēc tam, kā sagatavojas, kā izprot repertuāru, ir ļoti liela nozīme."
Arī izglītības ministre uzskata, ka no atlases kā tādas noteikti nebūtu jāatsakās, jo tas ir veids, kā saglabāt augstvērtīgu sniegumu – spēju nodziedāt vai nodejot koprepertuāru. Tomēr Dace Melbārde norāda arī uz demogrāfiskām tendencēm, kas ietekmē statistiku. Ja vēl pirms desmit gadiem Dziesmu un deju svētku kustībā kā tādā bija ap 100 tūkstošu skolēnu, tad šobrīd tie ir 65 tūkstoši. Tā kā nekas neliecina, ka demogrāfija uzlabosies, viena no versijām nākotnē ir nerīkot atsevišķi skolēnu un Vispārējos svētkus, bet gan tikai vienus – apvienotus.
"Es neizslēdzu, ka kādā brīdī mums būs vieni lielie kopējie Vispārējie dziesmu un deju svētki, kur piedalās visas vecuma grupas. Es tā vizionāri šobrīd to iztēlojos, bet, protams, ka mums ir jāspēj prognozēt, kā Latvijas sabiedrības mainās un attīstās, arī kādi ir šie kultūras līdzdalības ieradumi, cik daudz piedalās un vēlas piedalīties. Ir jāprognozē, kāda ir svētku nākotne."
Svētku apvienošanas ideju kritizē mākslinieki – gan diriģents Edgars Vītols, gan horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Viņi pārliecināti, ka tieši skolēnu svētki garantē Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību.
"Ja šāds jautājums vispār tiek pacelts, es uzskatu, tad to var pacelt tikai tādi cilvēki, kas ir saistīti ar Krieviju, jo šī ir mūsu identitāte, tas ir latviešu pastāvēšanas jautājums – Dziesmu un deju svētki! Tos nedrīkst apvienot vai sākt no viena gala iznīcināt. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi! Mans priekšlikums, ja gribas apvienot, tad vajag uztaisīt trešos svētkus pa vidu."
Ja nākotnē tiktu lemts par svētku apvienošanu, tad jautājums – ne tikai par dalībniekiem, bet skatītājiem, jo vismaz līdz šim gan Daugavas stadions, gan Mežaparka estrāde bijuši pārpildīti abos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
