Mainoties iedzīvotāju paradumiem, jāpielāgojas arī alus darītavām. Latvijā ar katru gadu arvien pieprasītāks kļūs bezalkoholiskais miestiņš.
Bezalkoholiskais alus Latvijā šobrīd piedzīvo īstu uzplaukumu – tā norāda daudzi uzrunātie Latvijas aldari. Iedzīvotāji joprojām vēlas baudīt tradicionālo dzērienu, taču arvien biežāk izvēlas tā bezalkoholisko versiju. Reaģējot uz šo paradumu maiņu, vietējās alus darītavas pēdējos gados aktīvi pielāgojas pieprasījumam, radot arvien jaunus variantus un garšas bezgrādīgajiem aliem.
Tā attīstība notiek tiešām strauji. Ja pērn mums jau pus otru reizi pieauga bezalkoholiskā alus pārdošana, tad es domāju, ka tā attīstība turpināsies arī šogad. Un no visa mūsu izbrūvētā alus nu jau katra desmitā ir bezalkoholiska šodien. Un tas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi, ka alus kultūra, kas Latvija ir bijusi, ir un būs, var arī tādā veidā attīstīties.
Arī alus darītavā "Labietis" norāda, ka eksperimenti ar bezalkoholiskajiem brūvējumiem notiek jau vairākus gadus, un šobrīd viņu sortimentā ir trīs dažādi bezalkoholiskie ali, kuru pārdošanas apjomi pakāpeniski ieņem aizvien nozīmīgāku daļu.
"Tas bezalkoholiskais segments pagājušajā gadā bija varbūt 5% no tā, ko mēs saražojam. Šogad mēs esam saražojuši tikpat jau. Tas ir pirmajos piecos mēnešos tikpat, cik pagājušogad pa visu gadu. Ja mēs skatāmies tieši uz šo segmentu un gribas skaļus ciparus – tas ir 100% pieaugums," saka alus darītavas "Labietis" līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.
Un šai tendencei pielāgojas ne tikai alus brūži, bet arī veikali. Ja agrāk bezalkoholiskais alus bieži vien bija novietots kādā mazāk pamanāmā stūrī, tad tagad tam tiek atvēlēti pat atsevišķi plaukti, jo arī veikalu dati rāda – pircēju rokas aizvien biežāk sniedzas pēc bezalkoholiskām alternatīvām.
Mēs redzam dažu procentu kritumu alkoholiskajos dzērienos un to pašu procentu pieaugumu, tieši to dzērienu bezalkoholiskajās versijās. Ja mēs, piemēram, salīdzinām šī gada jūnija datus līdz šim brīdim ar attiecīgo periodu pērn, tad jau mēs redzam, ka pircēji par 34% vairāk tieši gabalu ziņā ir izvēlējušies bezalkoholisko alu, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu.
Aldari šo tendenci skaidro ar to, ka pēdējā piecgadē strauji mainījušies iedzīvotāju paradumi, īpaši jauniešu vidū, kuri alkoholu lieto arvien retāk. Turklāt Latvijas alus darītavas ir iemācījušās brūvēt bezalkoholisku alu visām gaumēm, un pamazām ir arī izdevies lauzt sen pastāvējušo mītu, ka alus bez grādiem nav īsts.
"Un, kas to attīstību veicina, tā ir šī garšu dažādība, un arī mazās alus darītavas spēj piedāvāt arvien garšīgāku bezalkoholisko alu. Savā ziņā bezalkoholisko alu varbūt ir grūtāk brūvēt nekā klasisko alu, jo pats alkohols ir spēcīgs garšas pastiprinātājs. Tas ir līdzīgi, kā sviests dažādos kulinārijas produktos. Mēs esam spējuši parādīt, ka brūvējot bezalkoholisko alu, tāpat kā īstu alu, izmantojot tās pašas sastāvdaļas: ūdens, iesals, apiņi, raugs, ir iespējams panākt ļoti labas garšas īpašības," saka Ruņģis.
Savukārt alus darītavas "Labietis" līdzīpašnieks norāda: "Alkohola laiks lēnam iet uz galu vispār. Ir, protams, Pasaules Veselības organizācijas visa tā ažiotāža. Un, man personīgi liekas, arī kovids ieviesa vispār korekcijas cilvēku domāšanā par veselību, un jaunieši jau ļoti uzķer šīs veselīgās vēsmas. Tur tādu nullīšu, nedzērāju ir krietni vairāk nekā tad, kad es biju viņu vecumā, piemēram."
Darītavās paredz, ka bezalkohlisko alus patēriņš Latvijā turpinās pieaugt. Aplēsts, ka šobrīd miestiņš bez grādiem veido mazāk nekā 5% no kopējā izdzertā alus Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
