Janvāra apkures rēķini būs lielāki. Enerģētikas ministrs skaidro, kā valsts palīdzēs iedzīvotājiem

Vai ir tiesa, ka valstī šobrīd nav krīzes enerģētikā – šādu jautājumu raidījums "900 sekundes" uzdeva ministram, un viņš atbildēja, ka seko līdzi situācijai. Melnis esot ticies ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS), kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.

"Tas, kur, jā, mēs viennozīmīgi redzam, ka janvārī apkures rēķini būs lielāki. Mēs visi redzam, kādi ir ārā laikapstākļi," tā intervijā sacīja Melnis. Tas, ko jau šobrīd ministrija ir izdarījusi, – aicinājusi siltuma uzņēmējus atlikt vai dalīt iedzīvotājiem maksājumus par janvārī patērēto siltumu. Esot skaidrs jau šobrīd, ka apkures rēķini, kas iedzīvotāju maciņiem jau līdz šim ir bijuši salīdzinoši lieli, tagad būs vēl lielāki.

Precīzi pateikt, par cik procentiem lielāki būs janvāra rēķini, to ministrs šobrīd nevarot. Pieaugums tiek lēsts robežās no 20 līdz 50%. Tas esot atkarīgs no pašvaldības uz pašvaldību, arī no mājas uz māju – rēķini noteikti būšot mazāki tiem, kuru mājas ir renovētas, bet lielāki vecajos, nerenovētajos namos.

"Mēs sekojam līdzi ar labklājības ministru kopā par mājokļu pabalstiem," norādīja Melnis. "(..) lai tiem cilvēkiem, kam ir tiešām lielas problēmas, lai varētu vērsties un saņemt arī atbalstu – tas ir mērķtiecīgs atbalsts, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Sistēma strādā jau šobrīd." Vienlaikus Melnis akcentē, ka Klimata un enerģētikas ministrija raugās, lai finansējuma pabalstiem pieetiktu – ja būšot nepieciešams, tad Melnis esot gatavs iet ar ziņojumu uz ministru kabinetu. Tikšot meklēti papildu līdzekļi valsts budžetā, lai nodrošinātu kompensācijas.

Kaspars Melnis

Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS)

"Ja būs indikācijas kādas, ka varētu kaut kur nepietikt [līdzekļu mājokļu pabalstiem], mēs esam gatavi vērsties ministru kabinetā par papildu finansējumu, ja nepieciešams. Pašreiz grūti pateikt, cik precīzi būs nepieciešams, ir ļoti grūti aprēķināt, – tās prognozes ir ļoti dažādas. Visdrīzāk, mēs to redzēsim februāra vidū, kad cilvēki saņems jau rēķinus, un tad jau varēsim saprast, cik nepieciešams."

Taujāts par krīzi veikalos, kur ir ārkārtīgi grūti iegādāties granulas, un to nepietiek, Melnis norādīja, ka aicina cilvēkus būt, pirmkārt, uzmanīgiem. Viņš mudina neiekrist krāpnieku nagos – internetā pērkot lētas granulas.

Taču ministrija esot tikusies ar granulu ražotājiem, un ir iegūta informācija, ka granulas patlaban tiek ražotas un būs pieejamas patērētājiem. Siutāciju, kas patlaban radusies – veikalos granulas kļuvušas par deficīta preci – Melnis skaidroja ar to, ka Latvijā esam pieraduši pie siltām ziemām, tāpēc neveidojam kurināmā uzkrājumus.

"Kā es saprotu, neveido nedz mājsaimniecības uzkrājumus, arī veikali neveido uzkrājumus, un arī ražotājs neveido uzkrājumus tādām situācijām," norādīja ministrs. "Līdz ar to es noteikti aicinātu – ja kāds iebrauc veikalā, ja redz, ka tur stāv granulas, varbūt neņemam mēnesim uz priekšu, varbūt paņemam nedēļai, divām. Granulas būs," akcentēja ministrs. Viņaprāt, cilvēku rīcība, pērkot granulas vairākiem mēnešiem, radot papildu ažiotāžu, un situācijas – ne visiem, kuriem tās nepieciešamas, granulu pietiek.

Viņaprāt, šobrīd lielāka problēma ir granulu cenas. Tās ir kāpušas tieši šajā pīķa laikā, kad cilvēki steidz iepirkt kurināmo. Rodas aizdomas, ka tirgotāji vēlas papildu piepelnīties.

Vērtējot to, vai Latvijā siltuma ražotājiem būtu jāveido kurināmā uzkrājumi krīzes situācijām, Melņa ieskatā, tas tomēr nav nepieciešams. Viņš norāda, ka tādā gadījumā lielāks kļūs arī siltuma tarifs. Arī sarunās ar siltuma ražotājiem, viņš nav dzirdējis interesi ražot vairāk siltuma. Esot tikai pāris gadījumu visā Latvijā, kur ir bijis izaicinājums ar kurināmā piegādātājiem. Bijušas problēmas saņemt nepieciešamo šķeldu.

"Bet teikt tā, ka tagad ir krīze un mēs nevaram saražot siltumu – nē, tā nav.  Ja ir tādi ekstrēmi gadījumi, ka kāds nevar tikt pie šķeldas, un tāpēc pašvaldība nevar saražot siltumu, tad tā būs krīzes situācija, bet pašreiz mēs saražot varam," akcentēja ministrs.