Jātnieku federācija slīgst parādos; sportistiem draud liegums piedalīties starptautiskās sacensībās

Latvijas Jātnieku federācijas vārds kopš pagājušā gada regulāri nonāk valsts iestāžu un mediju redzeslokā, galvenokārt saistībā ar pārkāpumiem jāšanas bāzes "Kleisti" darbībā. Tā ir valsts īpašumā esošā bāze, kas pirms vairāk nekā 10 gadiem tika nodota federācijai bezatlīdzības lietošanā. Taču tagad jāšanas sporta organizācijas darbam uzmanību pievērsusi arī uzraugošā iestāde – Latvijas Sporta federāciju padome. Tā secinājusi, ka būtiskas problēmas ir arī pašā organizācijas vadībā – tai ir nepietiekams valdes locekļu skaits, lai pieņemtu jebkādus lēmumus.

"Faktiski ir nerīcībspējīga valde, ir problēmas attiecībā uz biedru uzņemšanu un izslēgšanu un biedru kopsapulces sasaukšanu. Līdz ar ko šodien valde lēma noteikt trīs mēnešu termiņu visu šo problēmu sakārtošanai. [TV3 Ziņas: Ja šajos trīs mēnešos Jātnieku federācija visas šīs nepilnības neizlabo, kas notiek tālāk?] Tālāk ir ar likumu paredzēta iespēja atņemt atzītās federācijas statusu," skaidro Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs.

Uz sanāksmi, kurā lēmums tika pieņemts, bija aicināts arī federācijas prezidents Agris Blaus, taču viņš neieradās.

Jātnieku federācijas vadītājs Agris Blaus šodien ignorēja arī mediju zvanus. Viņš nebija ne Jāšanas sporta bāzē "Kleisti", ne arī atbildēja uz telefona zvaniem.

Jāmin gan, ka sekas, ja federācijai atņem statusu, ir smagas – tas nozīmē, ka sportisti vairs nevar piedalīties starptautiskās sacensībās, tāpat grūtāk piesaistīt finansējumu. Tomēr ar to Jātnieku federācijas problēmas nebeidzas. Tā jau trīs ar pus mēnešus nepamet Kleistu Jāšanas bāzi, lai gan Izglītības ministrija pārkāpumu dēļ, līgumu par kompleksa izmantošanu janvārī lauza, kas nozīmē, ka federācijai ir zudis tiesisks pamats tur uzturēties.

"Jātnieku federācija diemžēl uz sadarbību neiziet. Mēs vēl mēģināsim veikt pēdējos mēģinājumus un pretējā gadījumā vienīgā iespēja būs iet uz tiesu," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs.

Tikmēr Kleistos turpinās pārkāpumi. Šomēnes jau sesto reizi Valsts vides dienests federācijai uzlicis sodu par neatbilstošu kūtsmēslu glabāšanu – šoreiz 4000 eiro, pieprasot arī tos līdz 25. aprīlim izvest. Šodien gan darbi nenotika un kaudze bija izaugusi jau divstāvu ēkas augstumā. Un tikpat strauji aug arī federācijas parādi. Publiski pieejamā informācija liecina, ka tai ir teju 115 000 eiro liels parāds Valsts ieņēmumu dienestā, zināms, ka vēl 6400 eiro ir nenomaksāti rēķini uzņēmumam "Rīgas ūdens". Tāpat federācijas aizvien nav izpildījusi saistības pret Izglītības ministriju.

"Martā mēs konstatējām, ka 2023. gadā Jātnieku federācijai tika piešķirti 77 tūkstoši eiro, lai viņi izbūvētu treniņa vietu jauniešiem. Ko viņi nav izdarījuši. Līdz ar to mēs aizsūtījām vēstuli, pieprasot atgriezt mums līdzekļus, kuri viņiem tika piešķirti projektam, jo projekts netika realizēts," skaidro Samoilovs.

Finansējums gan aizvien atgriezts valsts kasē nav. Tikmēr pati federācija piektdien izsludinājusi biedru sapulci, kuras dienaskārtībā ir arī jaunas prezidenta vēlēšanas. Latvijas Sporta federāciju padomes ieskatā, šobrīd jaunu federācijas vadītāju ievēlēt nav iespējams.

"Ja šī kopsapulce notiks – mūsu izpratnē tas notiks ar nopietniem gan likuma, gan statūta pārkāpumiem. Līdz ar to viņš nebūs leģitīms," norāda Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs.

Šobrīd izziņoti divi Latvijas Jātnieku federācijas prezidenta amata kandidāti – šī brīža federācijas valdes loceklis Aivars Draudiņš un bijušais politiķis Vinets Veldre.