"900 sekundēs" jau stāstīts, ka daudziem jauniešiem ar Latvijas saknēm pēc 25 gadu sasniegšanas diemžēl tiek anulēta Latvijas pilsonība, jo viņi dzīvo valstī, ar kuru Latvijai nav līguma par dubultpilsonību.
Tagad Latvijas Ārlietu ministrijas paspārnē tiek virzīts dubultpilsonības jautājums ar Dienvidamerikas valstīm.
Martins kopā ar māsu Danielu un mammu Lauru dzīvo Čīlē, Santjago. Jauniešu tēvs ir čīlietis, bet mamma latviete. Martins un Daniela katru otro vasaru brauc uz Latviju apciemot radus, bet tagad situācija mainās. Martinam, sasniedzot 25 gadu vecumu, Latvijas pase ir anulēta, tāds pat liktenis gaida arī viņa jaunāko māsu Danielu un vēl daudzus jauniešus Dienvidamerikā.
Šonedēļ Latvijā Ārlietu ministrijā viesojās Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdētāja, lai pārrunātu dubultpilsonības jautājumu.
Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas lietās uzklausīja latviešu apvienības Dienvidamerikā pārstāvi. Šobrīd Brazīlija ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, ar kuru Latvijai ir iespējama dubultpilsonība.
Diasporas apvienības vadītāja ir apzinājusi pašlaik aptuveni 50 ģimenes ārpus Brazīlijas, kuru pārstāvji ir izrādījuši vēlmi saglabāt vai iegūt no jauna dubultpilsonību ar Latviju.
"Ļoti izjūtu, kā šī piederības sajūta nāk kopā ar pilsonību. Latviešu ģimenes, kas visu mūžu Brazīlijā runājušas latviski paaudzēs, bet piederības sajūta atnāca, kad ieguva Latvijas pasi. Tagad es esmu latvietis, pirms tam biju pēctecis. Tā ir izteikta identitātes sajūta. Redzot to, kā ir Brazīlijā man lūst sirds par Argentīnā un Čīlē esošajiem," saka DAKLA vadītāja Renāte de Karvaļo Albrehta.
Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Zanda Grauze atklāj, ka viņi jau ir veikuši mājasdarbu, kura laikā ir iegūts Ministru kabineta atbalsts dubultpilsonības jautājuma virzībai: "Ministru kabinets ir deleģējis Ārlietu ministriju nepieciešamības gadījumā vai ja ir nepārprotama interese no diasporas, ar OECD dalībvalstīm mēs varam strādāt pie divpusēja līguma par dubultpilsonību."
Tuvākās nedēļas laikā diasporas organizācijas pārstāve iesniegs oficiālu vēstuli, kas būs pamats dubultpilsonības jautājuma virzībai. Savukārt Ārlietu ministrija saskaņos šo jautājumu ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām, lai jau vēlāk varētu vērsties pie konkrētām valstīm un parakstīt abpusēju līgumu par dubultpilsonību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
