"Jaunā pāvesta ievēlēšana ir nervus kutinošs pasākums," atzīst Runce
Pāvesta ievēlēšana ir svarīga, jo nākamais pontifiks būs vadītājs lielākajai starptautiskajai organizācijai pasaulē, tā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" trešdien, 7. maijā, atzīst LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inese Runce.
Runājot par pāvesta ievēlēšanas procesu un kardināliem, kuri piedalīsies konklāvā, Runce norādīja, ka par kardināliem tiek izraudzīti garīdznieki, atkarībā no valdošā noskaņojuma Vatikānā. Proti, poļu pāvesta Jāņa Pāvila II laikā, un tas bija laiks, kas iezīmējās ar konservatīvu virzienu, lielākā daļa kardinālu ir ar konservatīvu skatījumu uz baznīcas dzīvi, lomu un citiem jautājumiem.
Benedikta XVI laikā par kardināliem kļuva "raiba publika". Gan konservatīvi teologi, gan aktīvi garīdznieki, baznīcu vadītāji. Gadsimtu laikā izveidojusies tradīcija, ka lielu diecēžu baznīcu vadītāji arī tiek izraudzīti par kardināliem. Piemēram, ja kāds tiek izraudzīts par Milānas arhibīskapu, tad drīzumā arī tiek pie kardināla mantijas.
"Pāvests Francisks iecelšanas kārtību kardināli mainīja. Tagad redzam, ka šie baznīcu vadītāji nāk no perifērijām. Tie vairs nav, paldies Dievam, garīdznieki no Eiropas vai no Pirmās pasaules, bet tie ir cilvēki no ļoti attāliem pasaules nostūriem, kur visai bieži katoļi ir minoritāte."
Viens no spilgtākajiem piemēriem, kā Francisks izraudzījās kardinālus, ir kardināls Picaballa. Viņš tiek minēts kā viens no iespējamiem Vatikāna turpmākajiem vadītājiem. Sākoties konfliktam starp Izraēlu un Hamas šis garīdznieks piedāvāja sevi apmaiņā pret teroristiskās organizācijas sagūstītajiem ebreju bērniem. "Neviens, protams, viņā neieklausījās un pat nepievērsa viņam uzmanību, bet šāda veida solis tika pamanīts Vatikānā," norāda Runce.
Vaicāta, vai ir īpašs saraksts, no kurā minētajiem kardināliem tad tiek izraudzīts nākamais pāvests, Runce norāda, ka procesā ir vieta gan plānošanai un menedžmentam. Runce gan neesot zīlniece un nevarot precīzi paredzēt, cik ilgi notiks konklāvs jeb nākamā pāvesta izraudzīšana. Tomēr viņa norāda, ka iekšējā sajūta saka – tas nebūs ilgi jāgaida.
"Ilgi gaidīt nevajadzēs, bet tā ir mana iekšējā sajūta. Savukārt, kā jau teicu, tur ir vieta gan plānošanai, gan spontānai rīcībai. Tas ir tāds visai aizraujošs process ar to, kas tur notiek. Varbūt tāpēc arī visam ir īpaša noskaņa un īpaša, es neteiktu, ka ažiotāža labā nozīmē. Tāds mazliet nervus kutinošs un aizraujošs pasākums."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
