Jauniešus biežāk uzrunā populistiski solījumi – ar Signālvēlēšanām cer skolēniem mācīt kritisko domāšanu
Lai palīdzētu jauniešiem vēl pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas praktiski iepazīt, ko nozīmē dalība vēlēšanās, visas Latvijas skolas aicinātas piedalīties signālvēlēšanās. Tajās 10. līdz 12. klašu skolēni pietuvināti reālajiem apstākļiem varēs balsot par partijām, kas rudenī startēs Saeimas vēlēšanās. Pērn līdzīgā pilotprojektā piedalījās tikai atsevišķas izglītības iestādes un balsojums bija elektronisks.
Pērn pilotprojektā varēja piedalīties vairāk nekā 23 000 jauniešu, tomēr to izdarīja vien 2000 tūkstoši jeb 8,5%. Vislielākais vēlētāju īpatsvars bija Ludzas novada pašvaldībā, bet tie arī bija tik vien teju 28% vēlētāju.
"Daudzi jaunieši nesaprot, ko politiķi dara, kāda ir viņu loma, gan pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī. Tādēļ tieši šīs signālvelēšanas, kas notika, kā pilotprojekts, ievirzīja daudzus jauniešus domāt par to, kādas ir sociālās lomas un kādas ir sadarbības iespējas un sinerģija, kas vispār sabiedrībā notiek," norāda Ludzas novada Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Rimša.
Ideja par Signālvēlēšanām aizgūta no Ziemeļvalstīm, kur skolās jau gadiem notiek izmēģinājuma vēlēšanas, un tajās piedalās vidēji 80% jauniešu. Organizatori atzīst, ka pirmais pilotprojekts Latvijā vairāk līdzinājās mācību stundai un parādīja, cik daudz vēl ir darāmā jauniešu un arī skolotāju izpratnē par vēlēšanām.
"Saskarāmies ar ļoti daudzām sarunām ar pedagogiem, kur sapratām, ka nav izpratnes. Paši nav gatavi vadīt šādas nodarbības, paši arī nezina atbildes, par ko tad atbild pašvaldības, kādi ir tie jautājumi. Pašiem ir aizspriedumi, ka viena cilvēka balss tāpat neko nemaina – aizspriedums, ka matemātika ir daudz svarīgāka par vēlēšanām," saka biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāre Liene Valdmane.
Organizatori šogad cer uz lielāku iesaisti – informācijas un mācību materiālu ir vairāk, pieaudzis arī partneru loks. Vienlaikus uzsverot, ka izpratnes un attieksmes maiņa nenotiek uzreiz un tas ir pakāpenisks process. Ja pērn signālvēlēšanas notika elektroniski, tad šogad balsošana skolās būs klātienē, pietuvināta autentiskam vēlēšanu procesam.
"Nav arī tā, ka politika netiek apspriesta. It īpaši brīdī, kad ir lielāks politisks skandāls, piemēram, kā nesen ar Stambulas konvenciju. Tajā momentā pat jaunieši, kuri nerunā par politiku, sāk par to runāt. Piemēram, arī notikumiem Amerikā šobrīd pievērš uzmanību," teic Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēns Kārlis Zikmanis.
Tāpat pērnā gada Signālvēlēšanu pieredze parādīja, ka jaunieši vēlēšanās ir aktīvāki, ja tajās iesaistās kopā ar citiem – vienaudžiem vai ģimeni.
Vienlaikus kļuva skaidrs, ka šajā vecuma posmā biežāk uzrunā populistiski solījumi, kas vēlreiz uzsver nepieciešamību mācīt kritisko domāšanu, spēju diskutēt un atpazīt dezinformāciju.
Šogad Signālvēlēšanas norisināsies no 14. līdz 28. septembrim, bet rezultāti tiks paziņoti pēc īsto Saeimas vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 3. oktobrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
