Kā meteorologi iegūst datus laika prognozēm?

Meteoroloģe Irina Jačmenkina katru dienu fiksē laika apstākļu datus Zosēnu novērojumu stacijā. Filmēšanas dienā tie nav īpaši labvēlīgi. Makoņainums 10 balles, nokrišņi – 1,6 milimetri, kas sniegam ir ļoti daudz. To mēra ar speciāla izmēra spainīti.

Meteoroloģisko novērojumu stacija ir dažādu mērierīču kopums. Gaisa temperatūras, saules, nokrišņu sensori, piranometrs, un tad vēl vairāki termometri. Lai dati būtu precīzi, sniegainā laikā sensori ir jātīra. Bet elektrības pārrāvuma gadījumā – tādi Zosēnos arī mēdz būt – meteorologi visus datus nolasa manuāli.

Zosēni ir slaveni ar viszemākajām temperatūrām Latvijā. Kā skaidro klimatologi, tās ir raksturīgas visai Vidzemes augstienei. "Gaisa temperatūru ļoti ietekmē attālums no jūras, kā arī augstums virs jūras, kā arī citi faktori. Kas Zosēnu stacijā ir visatbilstošākie, lai varētu novērot viszemākās gaisa temperatūras Latvijā," atklāj klimatologs Edgars Maļinovskis.

Tomēr aukstuma rekords pieder Daugavpilij. Tas ir nemainīgs jau kopš 1956.gada 8.februāra, kad tur tika fiksēts arktiskais aukstums – mīnus 43.2 grādi. Savukārt karstuma rekords – pluss 37.8 grādi – pieder Ventspilij, un to fiksēja 2014.gadā.

Arī Rīga ik pa laikam starp ēkām veidojās karstuma kabatiņas, kas vasarā uzkarst, bet ziemā – absorbē siltumu. Un temperatūras atšķirība starp Rīgas centru un lidostu var būt pat 10 grādi. Bet Latvijā kopumā ir vērojami vēl lielāki kontrasti. "Ir atšķirība starp tām pilsētām, kas atrodas pie jūras, kā, piemēram, Ventspils, Liepāja un Kolka, var salīdzināt ar tiem pašiem Zosēniem, Daugavpili vai Alūksni, kur vērojama krasas temperatūras atšķirības dažādās sezonās," turpina Maļinovskis.

Pie jūras ir viens klimats, bet zemes iekšienē – pavisam cits. Gaisa temperatūra Latvijā vienā un tajā paša dienā var atšķirties pat par 30 grādiem. Šāds neoficiāls rekords fiksēts pirms vairākiem gadiem, kad Daugavpilī bija mīnus 29 grādi, bet Liepājā – pluss 1.