Kā uzlabot cilvēku ar invaliditāti pieredzi tiesas procesos
Šodien, 9. aprīlī, konferencē "Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā" pievērsīs uzmanību uzlabojumiem tiesas procesā, ja lietas dalībnieks ir cilvēks ar invaliditāti. Kādi ir pieredzes stāsti un kādēļ šis aspekts ir svarīgs, "900 sekundēs" stāstīja Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis un Latvijas Tiesnešu mācību centra direktores vietniece Elīna Mikijanska.
Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzes stāstiem tiesā, kā arī ar tiesību jomu pārstāvju redzējumu par turpmākajiem uzdevumiem, ja lietas dalībnieks ir cilvēks ar invaliditāti.
Kā neatņemama konferences sastāvdaļa būs iepazīstināšana ar projekta "Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā" rezultātiem un izstrādātajiem materiāliem gan tiesu sistēmā strādājošajiem, gan cilvēkiem, kas dodas uz tiesu aizstāvēt savas tiesības.
Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis sarunu sāka ar to, ka ne tikai cilvēki ar invaliditāti, bet ikviens cilvēks Latvijā uz tiesu sistēmu nevar paļauties, jo ir maz informācijas.
"Cilvēkiem, kuriem nav juridiskās izglītības, bieži vien nezina, kāda ir atšķirība starp administratīvo, krimināltiesu vai vēl kādiem juridiskajiem terminiem. Cilvēki ar invaliditāti ir līdzīgā situācijā. Varbūt vēl sliktākā, jo informācijas it kā ir daudz, bet tajā pat laikā tā ir ārkārtīgi specifiska un es varētu teikt, ka nav pieejama saprotama veidā," stāsta Balodis un skaidro, ka "Apeirona" pieredze ir tā, ka 12 gadus tiesājās ar Rīgas domi par vienu uzbrauktuvi.
Tāpat "Apeirons" ir saņēmis daudz zvanus, kur cilvēki ir mēģinājuši izburties cauri tiesu sistēmai, lai panāktu savu taisnību vienā vai otrā jautājumā un tas ir bijis grūti un sarežģīti.
Tā "Apeirons" saprata, ka ir jārunā ne tikai ar pašiem cilvēkiem ar invaliditāti, bet varbūt, ka tiesu sistēmā arī kaut kas nav kārtībā.
Invalīdu un viņu draugu apvienība satikās ar Latvijas Tiesnešu mācību centru, lai aktualizētu jautājumu par universālo dizainu, kas nav tehnisks rīks, bet tā ir domāšana, ko Eiropas Savienībā vai pasaulē plaši izmanto, lai domātu par to, kā ikviens cilvēks var izmantot jebko. Šajā gadījumā, kā varētu uzlabot tiesu sistēmu, lai cilvēki saprastu un justos labi, ērti un izmantotu to, kā savu instrumentu tiesību aizstāvēšanā.
"Mēs finalizējam projektu un konference ir finišs, kur stāstīsim, ko esam izdarījuši, kas ir sasniegts. Tāpat ir kas jauns, ko prezentēsim konferencē. Esam uzaicinājusi dažādu tiesību jomas pārstāvjus. Esam uzaicinājuši cilvēkus, kuriem ir personīgā pieredze, esot tiesā," stāsta Latvijas Tiesnešu mācību centra direktores vietniece Elīna Mikijanska.
Par to, kas ir paveikts, kas ir saprasts, Mikijanska atklāja, ka tika veikts pētījums ar tiesu sistēmā strādājošajiem, lai saprastu viņu zināšanas, sapratni un pieredzi, un uz pētījumu secinājumiem tika būvēts liels mācību bloks, lai diskutētu par lietām, kuras ikdienā nezina ne tikai tiesu sistēmā strādājošie, bet sabiedrība kopumā.
Vai Latvijā pilnīgi visas tiesas šobrīd ir viegli pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti, skaidro Balodis:
Pieejamība ir pamatu pamats, lai varētu iekļūt ēkā, labi justies, izmantot tualeti, apsēsties un cieņpilni laiku pavadīt.
Otra lieta, – ne jau visi cilvēki pārvietojas ratiņkrēslā un tā fiziskā vide ir svarīga, bet galvenais ir tas, ko mācībās, podkāstos, video materiālos tiesnešiem un cilvēkiem ar invaliditāti mēģinājām parādīt, kā cilvēks jūtas, piemēram, ja viņš ir neredzīgs. Kas viņam ir nepieciešams?
Mēģinājām radīt izpratni par to, kā cilvēki jūtas un kas būtu viņam palīdzošs, lai varētu cieņpilni piedalīties tiesas procesā.
Tajā pašā laikā mazināt mulsuma brīžus, kā tiesnesim rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Vai ieteikt kaut ko, kas būtu vajadzīgs, lai labāk izstāstītu vienu spriedumu un cilvēks saprastu, viņš ir uzvarējis tiesas procesu vai nav.
Bieži vien ir bijuši tādi gadījumi, kad saņem tiesas spriedumu un nevar saprast, kas ir noticis un kas tālāk ir jādara, jo tik sarežģītā valodā uzrakstīts, ka esi apmulsis.
Nevajadzētu būt tā, ka tiesas ir kaut kas ekskluzīvs, tikai juristiem pieejams un tikai viņiem izmantojams. Tiesām ir jābūt ārkārtīgi normālai lietai.
Vēl viens būtisks aspekts ir tāds, ka Eiropas Savienība ik pa laikam sniedz ļoti daudzas labas direktīvas, regulas, jaunas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, par mobilitāti, universālo dizainu, mājaslapu pieejamību.
Tiesības dod iespējas, un, ja valsts neizdara vai izdara pa roku galam, vai tikai ķeksīša pēc, tad tiesa ir tas veids, kādā veidā tu vari izmainīt gan to situāciju kā tādu, gan uzlabot savu dzīves situāciju.
No otras puses, saprotot ārprātīgo apjomu, kādā strādā tiesu sistēmā tieneši, cik viņi ir noslogoti. Diez vai viņi var mainīt rokrakstu, stilu vai juridisko valodu, kā tiek sagatavots viens vai otrs spriedums. Tāpat cilvēkiem ar invaliditāti ir kāds asistents, palīgs vai vajadzētu tādam būt, kur skaidro un kalpo par starpnieku.
"Cilvēki ar invaliditāti var ierasties tiesā ar asistentu. Mēs izglītojam. Mācības iekļaujam tematu par vieglo valodu. [..] Mācībās izcēlām arī to, ka komunikācijā, kur ir cilvēks ar kādu konkrētu invaliditāti, piemēram, valodai jābūt lēnākai, mierīgākai, skaidrākai, tiešākai un cilvēkam ir jāpārjautā, vai viņš ir sapratis vai nav sapratis. Skaidrojošais un apmācošais darbs notiek," stāsta Mikijanska.
- Konferences "Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā" tiešraide sāksies pulksten 10.00 šeit.
- Reāllaika titri šeit.
- Konferences programma pieejama šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
