Kamēr māte lietoja narkotikas, meita dīķī zaudēja dzīvību. Kas notika Ropažu traģēdijas naktī?

Lietu par sešus gadus vecās meitenītes nāvi Ropažu novadā Rīgas rajona tiesa sāka skatīt trešdien – process ilgi gan neieilga. Apsūdzētā māte uz tiesu ieradās bez aizstāvja un savu vainu atzina pilnībā. Jau ceturtdienas rītā tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, vienu gadu un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Saskaņā ar apsūdzības publiski izklāstīto versiju – māte iepriekšējā vakarā savu meitu ir palaidusi pagalmā spēlēties, pati palikusi mājās, bijusi psihotropo vielu ietekmē, ilgstoši meitenīti nepieskatījusi un atstājusi meitenīti bez uzraudzības, nākamajā rītā meitenīte tika atrasta piemājās dīķī bez dzīvības pazīmēm:

Gunta Pudnika – Maļina

Pierīgas prokuratūras prokurore

Jāņem vērā, ka tiesas process ir norisinājies slēgtā tiesas sēdē, līdz ar to, atklāt ļoti daudz detaļas es nevarēšu, vienlaikus, jā, tik tiešām izmeklēšanas gaitā, veicot nepieciešamās pārbaudes, bērna māte ir atradusies psihotropo vielu ietekmē, konkrēti tieši amfetamīna ietekmē, kas arī tika ņemts vērā, lemjot par šo te nodarījumu un iespējamo sodu, kas tad ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Attiecīgi, runājot par notikuma apstākļiem: 2024. gada 28. februāra vakarā bērna māte bija palaidusi bērnu spēlēties mājās pagalmā, tātad faktiski ziemas laikā, diennakts tumšajā laikā vienu pašu, tātad attiecīgi atstājot bez uzraudzības, un tikai nākamās dienas rītā tika uzsākta bērna meklēšana.

Apsūdzība sievietei tika celta pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par cietsirdīgu izturēšanos ar mazgadīgu bērnu, nodarot viņam fiziskas ciešanas un par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības.

"Tiesas noteiktais sods faktiski arī sakrita ar to, ko es kā valsts apsūdzības uzturētājs lūdzu, noteikti izsakoties par apsūdzētajai nosakāmo sodu. Tā kā tiesas un prokuratūras viedoklis ir sakritis šajā jautājumā," norāda prokurore.

Prokuratūras dati liecina, ka kopš 2023. gada bijušas četras lietas ar līdzīgu juridisko kvalifikāciju, kad līdztekus cietsirdībai pret nepilngadīgo figurē arī nonāvēšana aiz neuzmanības. Taču plašākā statistikā lietu par cietsirdību vai vardarbību pret bērniem ir krietni vairāk: šajā periodā sākti 718 šādi kriminālprocesi, 236 nonākuši prokuratūrā, bet 151 lieta nodota tiesai. Ik gadu tiek sākti ap 200 un vairāk šādu procesu, un pērn to skaits pieauga līdz 241.

Valentīna Gorbunova

Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece

Soda ilgums pats par sevi nelabo cilvēku, ja tā var teikt. Ir ļoti svarīga cilvēka vēlme sadarboties arī tad, ja viņam ir arī sabiedrībā izciešamais sods, tieši tāpat, ja viņam ir brīvības atņemšanas sods. Arī šajā gadījumā, pusotrs gads brīvības atņemšana, tas nozīmē, ka sieviete būs Iļģuciema cietumā, arī tur ir dažāda veida programmas, kā strādāt un mainīt savu domāšanu, mainīt savu attieksmi, gan pret bērnu uzraudzības jautājumiem, gan pret vielu lietošanu, gan pret sevi, kā pret personību – šīs iespējas ir un pieredzēta prakse rāda, ka ir cilvēki, kuri šajā laikā iesaistās ļoti intensīvi.

Tomēr speciālisti uzsver, ka sods vai piedāvātā palīdzība pati par sevi vēl negarantē pārmaiņas. Ir vecāki, kuri atbalstu nepieņem vai iesākto sadarbību pārtrauc. To apliecina arī bāriņtiesu dati: pērn 973 vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, bet 178 personām tas noticis atkārtoti.

"Jāsaka, ka šie skaitļi nav iepriecinoši, pārtraukto aizgādības tiesību skaits pieaug un arī šie gadījumi, ka atkārtoti pārtrauc aizgādības tiesības, tieši tāpat, un tas traģiskākais ir tas, ka viens no iemesliem, kāpēc, jā, tā ir vardarbība, bet diemžēl, tā iet roku rokā ar dažādu vielu lietošanu," norāda Gorbunova.

Konkrētajā lietā spriedums ir pasludināts, taču dati rāda plašāku problēmu: bērnu drošības riski ģimenēs nemazinās, bet tikai pieaug un visbiežāk tie saistīti ar atkarībām, vardarbību un ilgstoši neatrisinātām sociālām problēmām. Speciālisti uzsver: ja ir bažas par bērna drošību, par to jāziņo sociālajam dienestam, bāriņtiesai vai policijai. Tikmēr pēc padoma un psiholoģiska atbalsta bērni, pusaudži un arī pieaugušie var vērsties, zvanot uzticības tālruņiem 116111.

Ropažu traģēdija: kas notika?

Par Ropažu traģēdiju ziņoja arī raidījums "Degpunktā". Viss sākās kādā februāra rītā – Melānijas māte klauvēja pie kaimiņa durvīm, vaicādama, vai vīrietis nav manījis viņas atvasi, kura pazudusi iepriekšējā dienā. Anatolijs teica, ka nē, bet piekrita idejai abiem kopā pārmeklēt apkaimi. Māte devās uz tālo pļavu, kamēr vīrietis meklēja nedaudz tuvākā rādiusā.

"Gāju garām dīķim, domāju pieiet klāt. Redzēju tur drēbes gabalu, uzpūties bija. Sāku pievērst uzmanību, redzēju, ka..," tolaik raidījumam stāstīja Anatolijs.

Operatīvie dienesti no ūdens izcēla mirušo meiteni un drīz vien aizturēja viņas māti. Ekspertīzē atklājās, ka sieviete liktenīgajās dienās bijusi amfetamīna ietekmē un bērnu bija atstājusi bez uzraudzības. Likumsargi lietu izmeklēja gandrīz divus gadus, līdz tā aizvadītajā decembrī nonāca prokuratūras rokās.

Apsūdzētā tiesai atzina savu vainu noziegumā, izteica nožēlu un procesā ar instancēm sadarbojās pilnībā. Šie fakti līdzās tam, ka sievietei ir vēl divi bērni, kalpo par sodu mīkstinošiem apstākļiem. Bet tos, dabīgi, vērtē kopā ar visām nozieguma detaļām, un tiesa ir lēmusi par sodu.

10 dienu laikā ir iespēja pieprasīt sagatavot pilno tiesas spriedumu, tiesa izskaidrotu motivāciju šādam sodam un tad, apelācijas kārtībā, to būtu iespējams arī pārsūdzēt. Bet, ja šajā laika posmā nebūs nekādu pretenziju, tad sievietei stāsies spēkā sods.