Kampaņā "Vecāki var!" piedāvā atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem
Vecāki, kuri audzina bērnus ar dažādiem kustību traucējumiem, bieži vien visu savu uzmanību un laiku velta, lai visādos veidos palīdzētu savai atvasei – novārtā atstājot paši savas vajadzības, un regulāri nonāk pārslodzē un izdegšanā. Bērnu aizsaradzības centrs rīko kampaņu, mudinot šos vecākus, kuru ģimenēs aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, zvanīt uz atbalsta tālruni un saņemt atbalstu.
Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālruņa līnija (116111) ir karsta – paralēli ikdienas zvaniem šonedēļ sākta arī kampaņa "Vecāki var!" Tās mērķis – sniegt atbalstu ģimenēm, kas audzina bērnus ar funkcionāliem jeb dažāda veida kustību traucējumiem.
Zvans Uzticības tālrunim dod iespēju saņemt pusstundu garu psihoemocionālu konsultāciju, kuras laikā vecāks var pārrunāt savas grūtības un raizes, ikdienā rūpējoties par bērnu ar īpašām vajadzībām. Psiholoģiskais atbalsts var palīdzēt vecākam "neizdegt" pašam.
"Jo īstenībā šim vecākam, kuram ikdienā ir visu laiku jādomā, kā sabiedrībā, kurā viņa bērns nu nav līdz galam sociāli pieņemts un aizvien ir milzīgas stigmas, kā tam bērnam palīdzēt, lai viņam būtu visas tās pašas iespējas, kā citiem bērniem, un tāpēc tas vecāks ļoti ir fokusēts uz bērna vajadzībām un aizmirst savas vajadzības."
Šajā kampaņā iesaistījusies arī invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". Tās vadītājs stāsta – vecāki, kuri dienu no dienas rūpējas par saviem bērniem, kuriem ir kādi kustību ierobežojumi, bieži atduras pret to, ka likumi ir, bet dzīvē tie nestrdā, kaut vai iekļaujošā izglītība vai vides pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslā.
"Līdz šim mums tā sociālā vai izglītības sistēma visu laiku ir virzījusi, ka tev ir jākļūst par kareivi, tev iedod zobenu un vairogu, tev ir jāiet kaujā un jācīnās ar kaut ko! Patiesību sakot, ar savu valsti. Par to, lai tavs bērns varētu iegūt izglītību, par to, lai viņš varētu no mājas vispār iziet ārā, lai viņš varētu dzīvot sabiedrībā!"
Skarbai pieredzei cauri gājusi arī Jana, mamma nu jau 15 gadus vecajai Katrīnai. Iedzimtas slimības dēļ viņa nevar staigāt, taču intelektuāli meitene ir tāda pati kā citi vienaudži. Tā arī bijusi mammas lielā cīņa – panākt, ka bērnam ļauj mācīties vispārizglītojošā skolā.
"Mana bērna gadījumā, kad es tiešām ar asiņainiem pirkstiem un ceļgaliem cīnījos, lai bērnam būtu tā skola, es to to panācu, bet cik daudzi vecāki to nepanāk? Un tā iekļaujošā izglītība ir tikai uz papīra vai uz traku vecāku iniciatīvas balstīta, jo manā lokā esošās ģimenes, vecāki, kuriem ir bērni, kuri var mācīties parastā skolā un saņemt to saucamo iekļaujošo izglītību, dažādu spiedienu rezultātā, viņi tomēr mācās speciālajās skolās."
Krūmiņu ģimenes cīņa par meitas izglītību nebūt nav galā. Pavasarī meitene absolvēs pamatskolu, taču tālāk nolūkotajā profesionālajā vidusskolā nav ierīkots lifts, un skola jaunieti atsaka uzņemt.
Bērnu aizsardzības centrā norāda – liela daļa no saņemtajiem zvaniem ir tieši par to – kas jādara, lai bērns tomēr tiktu iekļauts izglītības iestādē.
"Dažreiz šie vecāki vienkārši jūtas vietuļi šajās sarunās, un ir svarīgi, ka tu vari padalīties gan ar pozitīvo, gan ar negatīvo, gan ar vienkārši savu pārdzīvojumu, jo ikdienā šiem vecākiem ir jābūt tiem stiprajiem kaut kādā formā, un šis tālrunis atļauj būt vienkārši, kāds tu esi."
Pēc kampaņas beigām Bērnu aizsardzības centrs apkops informāciju, par kādām tēmām vecāki visbiežāk zvanījuši, lai tālāk sniegtu ierosinājumus pašvaldībām par vajadzīgajiem uzlabojumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
