Kāpj uz palodzes, lai parunātu pa telefonu. Pierobežā dzīvojošie ik dienas cīnās ar sliktiem mobilajiem sakariem
Vairumam Latvijas iedzīvotāju internets un labi mobilie sakari ir pilnīgi pašsaprotama lieta, taču tūkstošiem pierobežā dzīvojošajiem nereti nākas izmēģināt teju visus Latvijas mobilos operatorus, lai atrastu kaut vienu, kas spēj nodrošināt normālu zonu. Viena lieta, ka tas apgrūtina ikdienu, taču valsts sola ieviest arī šūnu apraidi, lai apdraudējuma gadījumā cilvēkus apziņotu, taču, ja nav sakaru, kavēties var arī brīdinājumi.
Augšdaugavas novada Salienas pagasts atrodas sešus kilometrus no Baltkrievijas pierobežas un tajā dzīvo virs 400 cilvēku. Te ir skola, veikals, kultūras nams, bet bieži iztrūkst šķietami pašsaprotamas lietas – mobilo sakaru.
"Pagaidām es esmu arī skolotāja, bet arī atrodoties kabinetā ķīmijas vai dizaina kabinetā, ar zonu ir kā ir. [Jūs meklējat tos veidus paši – rūterus, kabeļus?-red.] Protams, mēs esam spiesti to darīt, lai būtu zona labāka, lai varam strādāt un nebūtu tā, ka nevaram ieiet klasē, bet darbs ir "Mykoob" un mēs atsūtām uzdevumu, bet bērni nevar izpildīt."
Ja pašvaldības iestādēs interneta uzlabošanai uzliek papildu ierīces, tad ar mobilajiem sakariem situācija tuvējos pagastos atšķiras – vienā vietā strādā labāk Tele2, citā LMT, trešajā vēl cita kompānija, un būtībā cilvēki vienkārši meklē to operatoru, kurš spēj nodrošināt labāko signālu.
"Pati vairākus gadus biju LMT kliente, bet, kad nācās pabūt mājās nedaudz un kāpt uz palodzes, lai sazvanītu kādu, nu nebija tas īstais variants, Man pat ir darba telefons – ja es iziešu ārā, tad es varēšu runāt – kabinetā viņš zvana, es paceļu un neko nedzirdu – tas eju ārā un runājam ārā."
Mums abiem ar kolēģi ir viens sakaru operators, izmēģināsim nelielu eksperimentu – vai esot telpā blakus telefoni spēj viens otru sazvanīt – redzam, man signāls ir, telefons sauc, bet kolēģa telefons klusē.
Novada domē stāsta, ka situācija šāda ir gadiem ilgi, nedaudz savienojums uzlabojies līdz ar 5G ieviešanu. Atbildīgie sola izveidot arī šūnu apraidi, kam teorētiski vajadzētu apziņot ikvienu iedzīvotāju, taču, ja nav zonas – nepienāks arī brīdinājumi.
"Nu ar tiem sakariem nekas nemainās, bet to šūnu apraidi varētu izmēģināt, kā notiek vienkārši informācijas pēc un dabūt atgriezenisko saiti ar cilvēkiem pierobežā, kas tur dzīvo. Šajā gadījumā varbūt mums pierobežā varētu iesaistīt to pašu i=Iekšlietu, Aizsardzības ministriju, jo tur pietiekoši robežsargi ir utt., jo, ja viņiem tas atnāk, tad kaut kā informēt cilvēkus – nu nevajag speciāli skriet, bet kaut kādā veidā, zinot kontaktpersonas, vienkārši pateikt un tad jau tā apraide pietiekoši ātri aizies. Pašreiz cilvēki nav sūdzējušies un telefonā jaunatne dzīvo – pielāgojas cilvēki, bet tomēr pierobežā ir tie cilvēki."
Mobilo sakaru operatori nemaz nenoliedz, ka problēmas pierobežā ar zonu patiešām ir un tāda situācija ir ne tikai ar austrumu kaimiņvalstīm, bet arī tuvumā Lietuvai vai Igaunijai. Iemesls tam ir pārrobežu sadarbības nosacījumi.
"Tā zona ir kādi 10 kilometri no robežas, kad staciju aprīkojums atšķiras, frekvence ir augstāka un darbības rādiuss ir mazāks nekā Latvijas vidienē."
"Ja skatāmies uz Krievijas vai Baltkrievijas pierobežu, tad tur šie nosacījumi nosaka to, ka tiek regulēta gan tīkla jauda, gan jāveido specifiskas nolieces, lai mūsu iekārtas netraucētu tām, kas atrodas kaimiņvalstī."
Daļa operatoru mēģina iekārtas uzstādīt uz valsts infrastruktūras, daļa izbūvē jaunas pieslēgumu vietas, taču tas vienmēr esot ļoti dārgi un divu, trīs mājsaimniecību dēļ neviens jaunu bāzes vietu nebūvē.
"Mēs šobrīd attīstot tīklu, skatāmies uz teritorijām, kur ir vismaz 100 iedzīvotāji," norāda "Bite" operators.
"Ko var ieteikt darīt lietotājiem, kas dzīvo pierobežā būtu diezgan svarīgi, ka lietotāji savus telefonu režīmus pārslēdz uz manuālo tīkla izvēlni un iestata mājas tīklu kā pamattīklu pakalpojuma lietošanai," skaidro LMT.
Visiem operatoriem esot arī jauns pakalpojums – VOL WIFI jeb voice over wifi un, ja klientam ir pieejams internets, caur to varot saņemt kā īsziņas tā zvanus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
