Kapsētas ir pārpildītas – aizgājēju kremācija Latvijā kļūst arvien populārāka

Kapsētas ir pārpildītas. Tas tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc arvien vairāk cilvēku, it sevišķi Rīgā, izvēlas mirušos tuviniekus nodot liesmām.

"Gadu no gada tas pieaugums ir aptuveni par 10%," stāsta Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i. Gints Zēla. Viņš norāda, ka aizgājēju kremācija kļūs populārāka kaut vai tāpēc vien, ka kapsētās trūkst kapavietu: "Šo personu skaits, kas to urnu apglabā, arī pieaug, bet nu salīdzinoši – ja tiek kremēts diviem tūkstošiem pāri personas, tad Rīgā šo urnu apbedījums ir ap 1000, pagājušajā gadā bija 1068 urnas.

Savukārt par aptuveni 1000 Rīgas krematorijā kremētu aizgājēju turpmākais ceļš nav zināms – likums neparedz obligātu urnu aprakšanu kapsētā vai ievietošanu pilsētas kolumbārijā. "Tās tik pat labi var būt citās kapsētās, tikpat labi tas var būt cilvēkam mājās glabāšanā, un ir arī personas, kas izkaisa urnas jūrā vai kādā citā viņiem vien zināmā vietā," pauž Zēla.

Ir arī piemēri, ka Latvijā populāru cilvēku pelni tiek kaisīti publiskā vietā, likums to neliedz. Tāpat nav aizliegts urnu ar aizgājēja pelniem glabāt mājās.

Baznīcā attieksme pret kremāciju un aizgājēju pelniem ir veidojusies daudzu gadsimtu laikā. Agrāk kristieši vispār noliedza mirušā nodošanu sadedzināšanai.

"Vēlāk, kad kristietība izplatījās arī pagānu zemēs, tad viņa aicināja aizgājējus apbedīt zemē, izvairoties no mirušo dedzināšanas, jo tā bija prakse, kas bija raksturīga pagāniem," skaidro Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

Taču jau kopš pagājušā gadsimta sākuma baznīca arvien pieļāvīgāk izturas pret kremēšanu. Tomēr ar urnu nevar darīt to, kas ienāk prātā, aizgājēja pelniem mācītāja pavadījumā jānonāk oficiālā kapsētā. "Ja cilvēks atnāk pieteikt apbedīšanu un ir plānots kremēt, es uzreiz jautāju, ko jūs domājat darīt ar šiem pelniem? Es varu piedalīties izvadīšanas ceremonijā tikai tad, ja urna tiks guldīta zemē vai kolumbārijā," norāda Tolstovs.

Latvijas tradicionālo konfesiju pārstāvju aptuveni aprēķini liecina, ka piektdaļā apbedīšanas ceremoniju zemē tiek guldītas urnas ar pelniem.

Gan katoļu, gan luterāņu garīdznieks norāda, ka svarīgi, lai mirušais, kut arī pēc kremācijas, nonāk kapsētā. "Tā glabāšana mājās ir tikai līdz procesa noslēgumam, ja kaut kādi apstākļi to spiež. Pēc būtības, tas pirmais ir dabiskais, proti, ķermenis ir miris, un tas tiek apglabāts kā vecajos laikos. Otrs variants – tikai pārpelnots, bet tuvākajā laikā arī apglabā," LELB Ādažu draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons.

Pirms pāris gadiem krematorija atvērta arī Valmierā, un ir plāni kremāciju veikt arī Jūrmalā. Savukārt Rīgā, Torņakalnā, ir iecerēts būvēt jau otro kolumbāriju. Ņemot vērā, ka kapsētas tukšākas nekļūs, paredzams, ka kremāciju skaits pieaugs, līdz ar to aizgājēju tuviniekiem arvien biežāk būs jāizlemj, ko iesākt ar pelnu urnu.