Kariņš sniedz iespēju Pavļutam turpināt darbu veselības ministra amatā

Attiecīgo lēmumu premjers pieņēmis pēc tikšanās ar mediķu organizācijām, veselības ministru un koalīcijas partneriem.

Ministru prezidents preses konferencē 29.oktobrī pauda – pēc vairāku mediķu nevalstiskās organizāciju pieprasītās Pavļuta demisijas, viņš ir ticies ar mediķiem, koalīcijas partneriem un ministriem. Piektdien notika sanāksme starp deviņām mediķu organizācijām, veselības ministru un valdību veidojošo partiju pārstāvjiem.

Kā norāda Pavļuts, jau izdevies panākt progresu vairākos nozīmīgos jautājumos, tāpēc patlaban vairs nav pamata izsludināt mediķu piespiedu mobilizāciju, kas nozarē bija izraisījusi lielu neizpratni. "Šobrīd mēs šo jautājumu no dienaskārtības noņemam, saprotot, ka tāds ir izmantojams vai apsverams tikai galējas, galējas nepieciešamības gadījumā un absolūti kritiskos apstākļos, ja ar citām, brīvprātīgām, sadarbībā balstītām metodēm mēs netiekam galā," pauda ministrs.

Veselības ministrs Daniels Pavlļuts esot apliecinājis, ka spēs sadarboties ar nozares pārstāvjiem un spēs risināt kritiski svarīgos jautājumus, tāpēc viņam šī iespēja arī dota, sacīja Kariņš.

Krišjānis Kariņš (JV), Ministru prezidents

"Diskusijas bija intensīvas, bet ministrs apliecina, ka viņš ir gatavs un spējīgs šo darbu turpināt. Un, protams, es kā valdības vadītājs viņam šo iespēju arī tad dodu. Un svarīgi mums šajā brīdī ir valstī risināt akūtās problēmas, kādas tās ir. Tās nav mazas. Bet, protams, veselības ministram, strādājot ciešā sazobē ar savu nozari, spēt šo izdarīt. Protams, ar valdības visu kopīgo atbalstu."

Premjers paudis, ka Pavļutam primāri kopā ar nozari ir jāstrādā pie potēšanas pret Covid-19 aptveres palielināšanas, nepieciešamā gultu skaita nodrošināšanas un vajadzīgā personāla slimnīcās. Tāpat Pavļutam jāsagatavo normatīvie akti dzīvei pēc 15.novembra, kad beidzas mājsēde. Pavļutam jāsagatavo plānu, kā izskatīsies "zaļais režīms" pēc ārkārtējās situācijas, un, ja gaidāmas kādas izmaiņas, tad tās drīz vien jāpieņem, lai visi iesaistītie zinātu turpmāko rīcību.
Premjers atzina arī, ka ne visi ir mierā un daļa NVO turpina uzstāt uz veselības ministra demisiju. Vienlaikus Kariņš sacīja – tajās organizācijās, kurās bija lielāka neapmierinātība, pārstāv "zemāku līmeni". Šie ir cilvēki, kuri ikdienā varbūt jūtas nepietiekami novērtēti, uzrunāti vai informēti par no viņiem sagaidāmo.

Pārmetot ilgstoši pieļautās kļūdas Covid-19 krīzes vadībā, Pavļuta atkāpšanos šonedēļ pieprasīja vairākās mediķu organizācijas ar Ārstu biedrību priekšgalā. Tās viceprezidents Roberts Fūrmanis saka, tagad ir svarīgi, kāds turmāk veidosies visas valdības dialogs ar nozari.

"Man negribētos domāt, lai katru ministra lēmumu mums nāktos mainīt ar demisijas pieprasījumu. Manuprāt, tā noteikti nav produktīva sadarbība. Bet jebkurā gadījumā es ceru, ka tas ir devis signālu vai tādu uzrāvienu efektīvākai komunikācijai tieši attiecībā starp nozari, ministriju un arī valdību," pauda Fūrmanis.

Lasi vēl:

• Pavļuta demisijas pieprasījums pagaidām palicis bez atbildes
• Ģimenes ārstu asociācija arī atbalsta Pavļuta demisijas pieprasījumu
• NA līderis Dzintars: Ja premjers prasīs veselības ministra demisiju, tam gaidāmas ļoti smagas sekas