Kas ir "normāla ģimene"? Strīdi par ieceri noteikt audžuģimenē maksimāli pieļaujamo bērnu skaitu

Latvijā turpina pieaugt no bioloģiskajām ģimenēm izņemto bērnu skaits. Ja 2023. gadā tie bija vidēji trīs bērni dienā, tad pērn jau četri – tas ir, ap 1500 bērnu gadā. Kopumā ārpusģimenes aprūpē šobrīd ir vairāk nekā 5300 bērnu: lielākā daļa dzīvo aizbildņu ģimenēs, aptuveni ceturtā daļa audžuģimenēs, bet gandrīz 600 bērnu aprūpes iestādēs.

Tieši šajā brīdī Labklājības ministrija rosina samazināt maksimālo bērnu skaitu audžuģimenēs – no šobrīd pieļaujamajiem sešiem uz četriem bērniem no dažādām ģimenēm. Šī iecere izraisījusi asu dažādu organizāciju kritiku – ne tikai par ierobežojumu, bet arī par anotācijā izmantoto "normālas ģimenes" retoriku.

Lai arī no nākamā gada plānots būtiski celt atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem, organizācijas neizprot Labklājības ministrijas lēmumu vienlaikus samazināt maksimālo bērnu skaitu audžuģimenē, īpaši sociālās krīzes apstākļos.

"Šobrīd patiešām ir ļoti traka situācija ar bērniem ģimenēs. Mēs redzam to milzīgo skaitli, apmēram 1400 bērnu gadā, izņem no bioloģiskām ģimenēm, jo tur ir pārāk traki. Lai viņi atrastos, viņiem ir kaut ir jānokļūst, kaut kur, kādas labās rokās, kādās labās mājās, un mums nepietiek audžuģimeņu, aizbildņu, kas var uzņemt šos bērnus. Kāpēc tagad tāds ierobežojums?" neizpratnē ir ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centra "Zvannieki" vadītāja Linda Baļčūne.

Atbalsta centra vadītāji norāda, ka nevar visām audžuģimenēm uzlikt vienu mērauklu – vienai ģimenei viens bērns ir limits un ikdienas slodze jau ir maksimāla, bet citās ģimenēs pat seši bērni tiek aprūpēti ļoti kvalitatīvi.

"Kvalitāti mēs nemērām pēc tā skaita. Lai mēs noteiktu kvalitāti, tur ir daudzi citi kritēriji. Gan tās ir iespējas, gan tas ir pieaugušo skaits audžuģimenē. Jo ļoti daudz, kur šie pieaugušie bērni ir vairāki, tur visa paplašinātā ģimene iesaistās. Tur ir abi vecāki. Viņi, piemēram, dzīvo pilsētā, viņiem tās iespējas nodrošināt visu nepieciešamo, viņi var to izdarīt," stāsta ģimeņu atbalsta centra "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne.

Labklājības ministrija skaidro, ka priekšlikums pārskatīt maksimālo bērnu skaitu audžuģimenē nācis no kopējās demogrāfijas pakotnes diskusijām. Ministrija uzsver, ka mērķis ir panākt, lai finansiālais stimuls nekļūtu par galveno faktoru brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par bērna uzņemšanu konkrētā audžuģimenē.

"Tas ir par šī audžuģimenes kapacitāti un spēju strādāt ar bērniem, kuri ienāk ar savu dažādo pieredzi un traumām, un tas ir liels izaicinājums, un, protams, ja vienā audžuģimenē ir bērni no sešām ģimenēm, katrs ar savu pieredzi, traumām, tur ir jābūt ļoti profesionālām prasmēm, lai tiktu galā, tāpēc šis jautājums ir jebkurā valstī, tāpēc ir šī robeža, ko mēs pasakām, ka, lūk, šis tas bērnu skaits, ar ko audžuģimenei jātiek galā," pauž Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Labklājības ministrija uzsver, ka bērnu skaita griestu pārskatīšana pasargās arī audžuģimenes no spiediena uzņemt vairāk bērnu, nekā ir viņu iespējas. Vienlaikus sarunas ar atbalsta centriem un pašvaldību partneriem turpinās, jo ministrija sadzirdējusi bažas un sola jauno regulējumu nesasteigt.

"Mēs esam par to runājuši, ka jāiedod iespēja tomēr vēl, piemēram, ārpus ģimenes atbalsta centram sadarbībā ar bāriņtiesu skatīties šo kapacitāti un izvērtēšanu, vai noteiktos gadījumos varētu vēl kāds bērns pievienoties audžuģimenei, jo, kā jau es minēju, mēs varam radīt vienotu regulējumu, bet ir dažādu izņēmumu situācijas, un mums ir jāparedz, ka ir profesionāļu izvērtējams, kas šīs situācijas arī izvērtē," saka Jakaite.

Ne mazāk asa reakcija par bērnu skaita samazināšanu bijusi arī grozījumu anotācijā izmantotajam aprakstam par "normālu ģimeni" un lielu ģimeņu pielīdzināšanu institucionālai aprūpei.

"Tā esence bija, ka daudzbērnu ģimenē, kur ir vairāk nekā četri bērni, viss ir haotisks, tā nav "normāla ģimene", bērni nevar saņemt pietiekami daudz uzmanības, tur viss ir skaļi un vēl daudz dažādu apzīmējumu. Man bija kauns, ka mūs oficiālā valsts mājaslapā ir teksts un teksts, ka ir tik pret daudzbērnu ģimenēm, pret audžuģimenēm, un man bija kauns lasīt, ka kaut kas tāds bija ielikts," pauž ģimeņu atbalsta centra "Terēze" vadītāja.

"Tas tiešām bija arī tehniska kļūme arī no ministrijas puses. Mēs esam atvainojušies. Viennozīmīgi nebija plānots pateikt, ka kāds netiek galā ar lielāku bērnu skaitu. Mēs redzam lieliskus piemērus arī audžuģimeņu pusē, kur tiešām bērnu skaits ir bijis liels un ieguldītais darbs, ko audžuģimene ir veikusi, ārkārtīgi labs, kā arī novērtējums," klāsta Labklājības ministrijas pārstāve.

Labklājības ministrija uzsver, ka sarunas par limitiem vēl turpināsies, un tāpat kā līdz šim izņēmums būs māsām un brāļiem – ja bērni ir no vienas bioloģiskās ģimenes, viņus arī turpmāk iespēju robežās centīsies neatdalīt, un šādā audžuģimenē varēs būt vairāk bērnu, nekā būs noteikts.